Krievijas Federācijas subjekti
Krievijas Federācijas subjekti (krievu: субъекты Российской Федерации) ir Krievijas administratīvā iedalījuma pirmais līmenis. No 2014. gada 18. marta ir 85 subjekti. Tos veido republikas (22), novadi (9), apgabali (46), Krievijas Federācijas federālas nozīmes pilsētas (3), autonomie apvidi (4) un autonomais apgabals (1). Federālie subjekti sīkāk iedalās 2027 rajonos. Pēc Ukrainas daļu aneksijām Krievijas—Ukrainas kara laikā federālo subjektu skaitu patvarīgi palielināja.
,_disputed_Crimea_and_Donbass.svg) | ||||||||
| 22 republikas | 9 novadi | 46 apgabali | ||||||
| 3 federālās nozīmes pilsētas | 1 autonomais apgabals | 4 autonomie apvidi | ||||||
Krievijas Federācijas paplašināšanās
[labot | labot pirmkodu]2001. gada 17. decembrī KF prezidents Vladimirs Putins parakstīja federālo konstitucionālo likumu Nr.6-FKZ “Par uzņemšanas kārtību Krievijas Federācijā un jauna Krievijas Federācijas subjekta veidošanu tās struktūrā”.
Saskaņā ar šo likumu Krievijas Federācijai var pievienot citu valsti vai tās daļu un izveidot jaunu federācijas subjektu. Krievijas Federācijas prezidents, saņemot priekšlikumu uzņemt federācijā jaunu teritoriju, paziņo par to Valsts domei un valdībai, tad tiek noslēgts līgums, kas nosaka jaunā federācijas subjekta nosaukumu un statusu (republika, novads, apgabals vai autonomija), Krievijas pilsonības iegūšanu anektēto teritoriju iedzīvotājiem, pēctecību attiecībās ar Krievijas Federācijā pieņemto valsti, Krievijas likumdošanas ietekmi un varas iestāžu darbību jaunajās teritorijās. Līgums var arī noteikt pārejas periodu jaunās teritorijas integrācijai Krievijā.[1]
Federālas nozīmes pilsētas
[labot | labot pirmkodu]
| Nr. | Karte | Karogs | Ģerbonis | Federālās nozīmes pilsēta | Nosaukums krievu valodā | Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[2] | Administratīvais iedalījums | Laika zona | Federālais reģions | ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | .svg) |  |  | Maskava | Москва | 2 510 | 12 197 596 | 10 administratīvie apgabali | UTC+4 | Centrālais | RU-MOW |
| 2. | .svg) |  | .svg){kind=small} | Sanktpēterburga | Санкт-Петербург | 1 439 | 5 191 690 | 14 rajoni | UTC+4 | Ziemeļrietumu | RU-SPE |
| 3. | _-_Sevastopol.svg) |  |  | Sevastopole† | Севастополь | 864 | 409 952 | 4 rajoni | UTC+3 | Dienvidu |
† — Sevastopole de iure ir Ukrainas sastāvdaļa, ko 2014. gadā anektēja Krievija.
Autonomie apvidi
[labot | labot pirmkodu]
| Nr. | Karte | Karogs | Ģerbonis | Autonomais apvidus | Nosaukums krievu valodā | Adminis- tratīvais centrs | Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[2] | Pilsētu skaits | Rajonu skaits | Izveidots | Laika zona | Federālais reģions | ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. |  |  |  | Čukotkas autonomais apvidus | Чуко́тский автоно́мный о́круг | Anadira | 737 700 | 50 540 | 3 | 6 | 1930 gada 10. decembris | UTC+12 | Tālie Austrumi | RU-CHU |
| 2. |  |  | .svg){kind=small} | Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra | Ха́нты-Манси́йский автоно́мный о́круг — Югра́ | Hantimansijska | 534 800 | 1 612 076 | 9 | 16 | 1930 gada 10. decembris | UTC+5 | Urālu | RU-KHM |
| 4. |  |  |  | Jamalas Ņencu autonomais apvidus | Ямало-Ненецкий автономный округ | Saleharda | 750 300 | 539 985 | 8 | 7 | 1930 gada 10. decembris | UTC+5 | Urālu | RU-YAN |
| 3. |  |  |  | Ņencu autonomais apvidus | Ненецкий автономный округ | Narjanmara | 176 700 | 43 373 | 1 | 1 | 1929. gada 15. jūlijs | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-NEN |
Autonomais apgabals
[labot | labot pirmkodu]
| Karte | Karogs | Ģerbonis | Autonomais apgabals | Nosaukums krievu valodā | Administratīvais centrs | Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[2] | Pilsētu skaits | Rajonu skaits | Izveidots | Laika zona | Federālais reģions | ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |  |  | Ebreju autonomais apgabals | Еврейская автономная область | Birobidžana | 36 266 | 168 368 | 2 | 5 | 1934. gada 7. maijs | UTC+10 | Tālie Austrumi | RU-YEV |
Novadi
[labot | labot pirmkodu]
Apgabali
[labot | labot pirmkodu]
.svg)
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg)
.svg)
.svg){kind=small}
Republikas
[labot | labot pirmkodu]
_-_Dagestan.svg)
.svg){kind=small}
† — Krimas Republika de iure ir Ukrainas sastāvdaļa, ko 2014. gadā anektēja Krievija.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Федеральный конституционный закон от 17.12.2001 N 6-ФКЗ (ред. от 31.10.2005) "О порядке принятия в Российскую Федерацию и образования в ее составе нового субъекта Российской Федерации"
- 1 2 3 4 5 6 «Krievijas iedzīvotāju skaits (2015)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. martā. Skatīts: 2020. gada 15. septembrī.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievijas Federācijas subjekti.
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |