Krievijas Federācijas subjekti
Krievijas Federācijas subjekti (krievu: субъекты Российской Федерации) ir Krievijas administratīvā iedalījuma pirmais līmenis. No 2014. gada 18. marta ir 85 subjekti. Tos veido republikas (22), novadi (9), apgabali (46), Krievijas Federācijas federālas nozīmes pilsētas (3), autonomie apvidi (4) un autonomais apgabals (1). Federālie subjekti sīkāk iedalās 2027 rajonos. Pēc Ukrainas daļu aneksijām Krievijas—Ukrainas kara laikā federālo subjektu skaitu patvarīgi palielināja.
,_disputed_Crimea_and_Donbass.svg) | ||||||||
| 22 republikas | 9 novadi | 46 apgabali | ||||||
| 3 federālās nozīmes pilsētas | 1 autonomais apgabals | 4 autonomie apvidi | ||||||
Krievijas Federācijas paplašināšanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2001. gada 17. decembrī KF prezidents Vladimirs Putins parakstīja federālo konstitucionālo likumu Nr.6-FKZ “Par uzņemšanas kārtību Krievijas Federācijā un jauna Krievijas Federācijas subjekta veidošanu tās struktūrā”.
Saskaņā ar šo likumu Krievijas Federācijai var pievienot citu valsti vai tās daļu un izveidot jaunu federācijas subjektu. Krievijas Federācijas prezidents, saņemot priekšlikumu uzņemt federācijā jaunu teritoriju, paziņo par to Valsts domei un valdībai, tad tiek noslēgts līgums, kas nosaka jaunā federācijas subjekta nosaukumu un statusu (republika, novads, apgabals vai autonomija), Krievijas pilsonības iegūšanu anektēto teritoriju iedzīvotājiem, pēctecību attiecībās ar Krievijas Federācijā pieņemto valsti, Krievijas likumdošanas ietekmi un varas iestāžu darbību jaunajās teritorijās. Līgums var arī noteikt pārejas periodu jaunās teritorijas integrācijai Krievijā.[1]
Federālas nozīmes pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Nr. | Karte | Karogs | Ģerbonis | Federālās nozīmes pilsēta | Nosaukums krievu valodā |
Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[2] |
Administratīvais iedalījums | Laika zona | Federālais reģions |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | .svg) |
 |
 |
Maskava | Москва | 2 510 | 12 197 596 | 10 administratīvie apgabali | UTC+4 | Centrālais | RU-MOW |
| 2. | .svg) |
 |
.svg){kind=small} |
Sanktpēterburga | Санкт-Петербург | 1 439 | 5 191 690 | 14 rajoni | UTC+4 | Ziemeļrietumu | RU-SPE |
| 3. | _-_Sevastopol.svg) |
 |
 |
Sevastopole† | Севастополь | 864 | 409 952 | 4 rajoni | UTC+3 | Dienvidu |
† — Sevastopole de iure ir Ukrainas sastāvdaļa, ko 2014. gadā anektēja Krievija.
Autonomie apvidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Nr. | Karte | Karogs | Ģerbonis | Autonomais apvidus | Nosaukums krievu valodā |
Adminis- tratīvais centrs |
Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[2] |
Pilsētu skaits |
Rajonu skaits |
Izveidots | Laika zona | Federālais reģions |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. |  |
 |
 |
Čukotkas autonomais apvidus | Чуко́тский автоно́мный о́круг | Anadira | 737 700 | 50 540 | 3 | 6 | 1930 gada 10. decembris | UTC+12 | Tālie Austrumi | RU-CHU |
| 2. |  |
 |
.svg){kind=small} |
Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra | Ха́нты-Манси́йский автоно́мный о́круг — Югра́ | Hantimansijska | 534 800 | 1 612 076 | 9 | 16 | 1930 gada 10. decembris | UTC+5 | Urālu | RU-KHM |
| 4. |  |
 |
 |
Jamalas Ņencu autonomais apvidus | Ямало-Ненецкий автономный округ | Saleharda | 750 300 | 539 985 | 8 | 7 | 1930 gada 10. decembris | UTC+5 | Urālu | RU-YAN |
| 3. |  |
 |
 |
Ņencu autonomais apvidus | Ненецкий автономный округ | Narjanmara | 176 700 | 43 373 | 1 | 1 | 1929. gada 15. jūlijs | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-NEN |
Autonomais apgabals
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Karte | Karogs | Ģerbonis | Autonomais apgabals | Nosaukums krievu valodā |
Administratīvais centrs |
Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[2] |
Pilsētu skaits |
Rajonu skaits |
Izveidots | Laika zona | Federālais reģions |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
 |
 |
Ebreju autonomais apgabals | Еврейская автономная область | Birobidžana | 36 266 | 168 368 | 2 | 5 | 1934. gada 7. maijs | UTC+10 | Tālie Austrumi | RU-YEV |
Novadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Nr. | Karte | Karogs | Ģerbonis | Novads | Nosaukums krievu valodā |
Adminis- tratīvais centrs |
Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[2] |
Pilsētu skaits |
Rajonu skaits |
Izveidots | Laika zona | Federālais reģions |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 9. |  |
 |
 |
Aizbaikāla novads | Забайкальский край | Čita | 431 892 | 1 087 452 | 4 | 31 | 2008. gada 1. marts | UTC+8 | Sibīrijas | RU-ZAB |
| 1. |  |
 |
 |
Altaja novads | Алта́йский край | Barnaula | 167 996 | 2 384 812 | 12 | 59 | 1937. gada 28. septembris | UTC+6 | Sibīrijas | RU-ALT |
| 3. |  |
 |
 |
Habarovskas novads | Хабаровский край | Habarovska | 787 633 | 1 338 305 | 2 | 17 | 1938. gada 20. oktobris | UTC+10 | Tālo Austrumu | RU-KHA |
| 2. |  |
 |
 |
Kamčatkas novads | Камча́тский край | Petropavlovska-Kamčatska | 464 275 | 317 269 | 3 | 11 | 2007. gada 1. jūlijs | UTC+12 | Tālo Austrumu | RU-KAM |
| 4. |  |
 |
 |
Krasnodaras novads | Краснодарский край | Krasnodara | 75 485 | 5 453 329 | 26 | 38 | 1937. gada 13. septembris | UTC+3 | Dienvidu | RU-KDA |
| 5. |  |
 |
 |
Krasnojarskas novads | Красноярский край | Krasnojarska | 348 000 | 1 052 218 | 22 | 44 | 1934. gada 7. decembris | UTC+7 | Sibīrijas | RU-KYA |
| 7. |  |
 |
 |
Piejūras novads | Приморский край | Vladivostoka | 164 673 | 1 933 308 | 12 | 22 | 1938. gada 20. oktobris | UTC+10 | Tālo Austrumu | RU-PRI |
| 6. |  |
 |
 |
Permas novads | Пермский край | Perma | 160 236 | 2 637 032 | 8 | 40 | 2005. gada 1. decembris | UTC+5 | Volgas | RU-PER |
| 8. |  |
 |
 |
Stavropoles novads | Ставропольский край | Stavropole | 66 160 | 2 799 473 | 8 | 26 | 1924. gada 17. oktobris | UTC+3 | Ziemeļkaukāza | RU-STA |
Apgabali
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Nr. | Karte | Karogs | Ģerbonis | Apgabals | Nosaukums krievu valodā |
Adminis- tratīvais centrs |
Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[2] |
Pilsētu skaits |
Rajonu skaits |
Izveidots | Laika zona | Federālais reģions |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. |  |
 |
 |
Amūras apgabals | Амурская область | Blagoveščenska | 363 700 | 809 873 | 9 | 20 | 1932. gada 20. oktobris | UTC+9 | Tālo Austrumu | RU-AMU |
| 2. | .svg) |
 |
 |
Arhangeļskas apgabals | Архангельская область | Arhangeļska | 587 400 | 1 183 323 | 14 | 22 | 1937. gada 23. septembris | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-ARK |
| 3. |  |
 |
 |
Astrahaņas apgabals | Астраханская область | Astrahaņa | 44 100 | 1 021 287 | 6 | 11 | 1943. gada 27. decembris | UTC+3 | Dienvidu | RU-AST |
| 4. |  |
 |
 |
Belgorodas apgabals | Белгородская область | Belgoroda | 27 100 | 1 547 936 | 11 | 19 | 1954. gada 6. janvāris | UTC+3 | Centrālais | RU-BEL |
| 5. |  |
 |
 |
Brjanskas apgabals | Брянская область | Brjanska | 34 900 | 1 232 940 | 16 | 27 | 1944. gada 5. jūlijs | UTC+3 | Centrālais | RU-BRY |
| 6. |  |
 |
 |
Čeļabinskas apgabals | Челябинская область | Čeļabinska | 88 529 | 3 497 274 | 30 | 27 | 1934. gada 17. janvāris | UTC+5 | Urālu | RU-CHE |
| 8. |  |
 |
 |
Irkutskas apgabals | Иркутская область | Irkutska | 767 900 | 2 414 913 | 22 | 33 | 1937. gada 26. septembris | UTC+8 | Sibīrijas | RU-IRK |
| 9. |  |
 |
 |
Ivanovas apgabals | Ивановская область | Ivanova | 21 800 | 1 036 909 | 17 | 21 | 1936. gada 11. marts | UTC+3 | Centrālais | RU-IVA |
| 47. |  |
 |
 |
Jaroslavļas apgabals | Ярославская область | Jaroslavļa | 36 400 | 1 271 629 | 11 | 17 | 1936. gada 11. marts | UTC+3 | Centrālais | RU-YAR |
| 11. |  |
 |
 |
Kalugas apgabals | Калужская область | Kaluga | 29 800 | 1 010 486 | 19 | 24 | 1944. gada 5. jūlijs | UTC+3 | Centrālais | RU-KLU |
| 10. |  |
 |
 |
Kaļiņingradas apgabals | Калининградская область | Kaļiņingrada | 15 100 | 968 944 | 22 | 13 | 1946. gada 7. aprīlis | UTC+2 | Ziemeļrietumu | RU-KGD |
| 12. |  |
 |
 |
Kemerovas apgabals | Кемеровская область | Kemerova | 95 500 | 2 724 990 | 20 | 19 | 1943. gada 26. janvāris | UTC+7 | Sibīrijas | RU-KEM |
| 13. |  |
 |
 |
Kirovas apgabals | Кировская область | Kirova | 120 800 | 1 304 348 | 18 | 39 | 1936. gada 5. decembris | UTC+3 | Volgas | RU-KIR |
| 14. |  |
 |
 |
Kostromas apgabals | Костромская область | Kostroma | 60 100 | 654 390 | 12 | 24 | 1944. gada 13. augusts | UTC+3 | Centrālais | RU-KOS |
| 15. |  |
 |
 |
Kurgānas apgabals | Курганская область | Kurgāna | 71 000 | 869 814 | 9 | 24 | 1943. gada 6. februāris | UTC+5 | Urālu | RU-KGN |
| 16. |  |
 |
 |
Kurskas apgabals | Курская область | Kurska | 29 800 | 1 117 378 | 10 | 28 | 1934. gada 13. jūnijs | UTC+3 | Centrālais | RU-KRS |
| 17. |  |
 |
 |
Ļeņingradas apgabals | Ленинградская область | Sanktpēterburga (neietilpst apgabalā) | 84 500 | 1 775 540 | 17 | 31 | 1927. gada 1. augusts | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-LEN |
| 18. |  |
 |
 |
Ļipeckas apgabals | Липецкая область | Ļipecka | 24 100 | 1 157 865 | 8 | 18 | 1954. gada 6. janvāris | UTC+3 | Centrālais | RU-LIP |
| 19. |  |
 |
 |
Magadanas apgabals | Магаданская область | Magadana | 461 400 | 148 071 | 2 | 8 | 1953. gada 3. decembris | UTC+10 | Tālo Austrumu | RU-MAG |
| 20. |  |
 |
.svg){kind=small} |
Maskavas apgabals | Московская область | Maskava (neietilpst apgabalā) | 45 900 | 7 231 068 | 80 | 38 | 1929. gada 14. janvāris | UTC+3 | Centrālais | RU-MOS |
| 21. |  |
 |
 |
Murmanskas apgabals | Мурманская область | Murmanska | 144 900 | 766 281 | 16 | 6 | 1938. gada 28. maijs | UTC+2 | Ziemeļrietumu | RU-MUR |
| 23. |  |
 |
 |
Novgorodas apgabals | Новгородская область | Novgoroda | 55 300 | 618 703 | 10 | 21 | 1944. gada 5. jūlijs | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-NGR |
| 24. |  |
 |
 |
Novosibirskas apgabals | Новосибирская область | Novosibirska | 178 200 | 2 746 822 | 14 | 30 | 1937. gada 28. septembris | UTC+6 | Sibīrijas | RU-NVS |
| 22. |  |
 |
 |
Ņižņijnovgorodas apgabals | Нижегородская область | Ņižņijnovgoroda | 76 900 | 3 270 203 | 28 | 43 | 1929. gada 14. janvāris | UTC+3 | Volgas | RU-NIZ |
| 25. |  |
 |
.svg){kind=small} |
Omskas apgabals | Омская область | Omska | 139 700 | 1 978 183 | 6 | 32 | 1934. gada 7. decembris | UTC+6 | Sibīrijas | RU-OMS |
| 26. |  |
 |
 |
Orenburgas apgabals | Оренбургская область | Orenburga | 124 000 | 2 001 110 | 12 | 35 | 1934. gada 7. decembris | UTC+5 | Volgas | RU-ORE |
| 27. |  |
 |
.svg){kind=small} |
Orlas apgabals | Орловская область | Orla | 24 700 | 765 231 | 7 | 24 | 1937. gada 27. septembris | UTC+3 | Centrālais | RU-ORL |
| 28. |  |
 |
 |
Penzas apgabals | Пензенская область | Penza | 43 200 | 1 355 618 | 11 | 27 | 1939. gada 4. februāris | UTC+3 | Volgas | RU-PNZ |
| 29. |  |
 |
Pleskavas apgabals | Псковская область | Pleskava | 55 300 | 651 108 | 14 | 24 | 1944. gada 23. augusts | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-PSK | |
| 31. |  |
 |
 |
Rjazaņas apgabals | Рязанская область | Rjazaņa | 39 600 | 1 135 438 | 12 | 25 | 1937. gada 26. septembris | UTC+3 | Centrālais | RU-RYA |
| 30. |  |
 |
 |
Rostovas apgabals | Ростовская область | Rostova | 100 800 | 4 242 080 | 23 | 43 | 1937. gada 13. septembris | UTC+3 | Dienvidu | RU-ROS |
| 32. | .svg) |
 |
 |
Sahalīnas apgabals | Сахалинская область | Južnosahaļinska | 87 100 | 488 391 | 15 | 17 | 1947. gada 2. janvāris | UTC+10 | Tālo Austrumu | RU-SAK |
| 33. |  |
 |
 |
Samaras apgabals | Самарская область | Samara | 53 600 | 3 212 676 | 11 | 27 | 1928. gada 14. maijs | UTC+4 | Volgas | RU-SAM |
| 34. |  |
 |
 |
Saratovas apgabals | Саратовская область | Saratova | 100 200 | 2 493 024 | 18 | 38 | 1935. gada 5. decembris | UTC+3 | Volgas | RU-SAR |
| 35. |  |
 |
 |
Smoļenskas apgabals | Смоленская область | Smoļenska | 49 800 | 964 791 | 15 | 25 | 1937. gada 27. septembris | UTC+3 | Centrālais | RU-SMO |
| 36. |  |
 |
 |
Sverdlovskas apgabals | Свердловская область | Jekaterinburga | 194 800 | 4 327 472 | 47 | 30 | 1934. gada 17. janvāris | UTC+5 | Urālu | RU-SVE |
| 37. |  |
 |
 |
Tambovas apgabals | Тамбовская область | Tambova | 34 300 | 1 062 421 | 8 | 23 | 1937. gada 27. septembris | UTC+3 | Centrālais | RU-TAM |
| 41. | .svg) |
 |
 |
Tjumeņas apgabals | Тюменская область | Tjumeņa | 1 435 200 | 3 581 293 | 5 | 22 | 1944. gada 4. augusts | UTC+5 | Urālu | RU-TYU |
| 38. |  |
 |
 |
Tomskas apgabals | Томская область | Tomska | 316 900 | 1 074 453 | 6 | 16 | 1944. gada 13. augusts | UTC+6 | Sibīrijas | RU-TOM |
| 40. |  |
 |
 |
Tulas apgabals | Тульская область | Tula | 25 700 | 1 513 570 | 20 | 23 | 1937. gada 27. septembris | UTC+3 | Centrālais | RU-TUL |
| 39. |  |
 |
 |
Tveras apgabals | Тверская область | Tvera | 84 100 | 1 315 071 | 23 | 36 | 1935. gada 29. janvāris | UTC+3 | Centrālais | RU-TVE |
| 42. |  |
 |
 |
Uļjanovskas apgabals | Ульяновская область | Uļjanovska | 37 300 | 1 262 549 | 6 | 21 | 1943. gada 19. janvāris | UTC+3 | Volgas | RU-ULY |
| 43. |  |
 |
 |
Vladimiras apgabals | Владимирская область | Vladimira | 29 000 | 1 405 613 | 23 | 16 | 1944. gada 14. augusts | UTC+3 | Centrālais | RU-VLA |
| 44. |  |
 |
 |
Volgogradas apgabals | Волгоградская область | Volgograda | 113 900 | 2 557 397 | 19 | 33 | 1936. gada 5. decembris | UTC+3 | Volgas | RU-VGG |
| 45. |  |
 |
 |
Vologdas apgabals | Вологодская область | Vologda | 145 700 | 1 191 010 | 15 | 26 | 1937. gada 23. septembris | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-VLG |
| 46. |  |
 |
 |
Voroņežas apgabals | Воронежская область | Voroņeža | 52 400 | 2 331 147 | 15 | 32 | 1934. gada 13. jūnijs | UTC+3 | Centrālais | RU-VOR |
Republikas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Nr. | Karte | Karogs | Ģerbonis | Republika | Nosaukums krievu valodā |
Administra- tīvais centrs |
Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[2] |
Pilsētu skaits |
Rajonu skaits |
Izveidots | Laika zona | Federālais reģions |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. |  |
 |
 |
Adigeja | Адыгея | Maikopa | 7 792 | 449 171 | 2 | 7 | 1991. gada 3. jūlijs | UTC+3 | Dienvidu | RU-AD |
| 2. |  |
 |
 |
Altaja Republika | Республика Алтай | Gornoaltajska | 92 903 | 213 703 | 1 | 10 | 1922. gada 1. jūlijs | UTC+6 | Sibīrijas | RU-AL |
| 3. |  |
 |
 |
Baškortostāna | Башкортостан | Ufa | 142 947 | 4 071 987 | 21 | 54 | 1917. gada 28. novembris | UTC+5 | Volgas | RU-BA |
| 4. |  |
 |
 |
Burjatija | Бурятия | Ulanude | 351 300 | 978 495 | 6 | 21 | 1923. gada 30. maijs | UTC+8 | Sibīrijas | RU-BU |
| 20. |  |
 |
 |
Čečenija | Чечня | Groznija | 17 300 | 1 370 268 | 5 | 15 | 1993. gada 10. janvāris | UTC+3 | Ziemeļkaukāza | RU-CE |
| 21. |  |
 |
 |
Čuvašija | Чувашия | Čeboksari | 18 300 | 1 238 071 | 9 | 21 | 1925. gada 15. jūnijs | UTC+3 | Volgas | RU-CU |
| 5. | _-_Dagestan.svg) |
 |
 |
Dagestāna | Дагестан | Mahačkala | 50 300 | 2 990 371 | 10 | 41 | 1921. gada 20. janvāris | UTC+3 | Ziemeļkaukāza | RU-DA |
| 19. |  |
 |
 |
Hakasija | Хакасия | Abakana | 61 900 | 535 796 | 5 | 8 | 1991. gada 3. jūlijs | UTC+7 | Sibīrijas | RU-KK |
| 6. |  |
 |
 |
Ingušija | Ингушетия | Magasa | 3 000 | 463 893 | 4 | 4 | 1992. gada 4. jūnijs | UTC+3 | Ziemeļkaukāza | RU-IN |
| 7. |  |
 |
 |
Kabarda-Balkārija | Кабардино-Балкарская | Naļčika | 12 470 | 860 709 | 8 | 10 | 1936. gada 5. janvāris | UTC+3 | Ziemeļkaukāza | RU-KB |
| 8. |  |
 |
 |
Kalmikija | Калмыкия | Elista | 76 100 | 280 564 | 3 | 13 | 1958. gada 29. jūlijs | UTC+3 | Dienvidu | RU-KL |
| 9. |  |
 |
 |
Karačaja-Čerkesija | Карача́ево-Черке́сская | Čerkeska | 14 100 | 469 060 | 4 | 10 | 1991. gada 3. jūlijs | UTC+3 | Ziemeļkaukāza | RU-KC |
| 10. |  |
 |
 |
Karēlijas Republika | Республика Карелия | Petrozavodska | 172 400 | 632 533 | 13 | 15 | 1956. gada 16. jūlijs | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-KR |
| 11. |  |
 |
 |
Komi | Коми | Siktivkara | 415 900 | 864 424 | 10 | 12 | 1936. gada 5. decembris | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-KO |
| 22. |  |
 |
 |
Krimas Republika† | Республика Крым | Simferopole | 26 100 | 1 895 915 | 11 | 14 | 2014. gada 21. marts | UTC+3 | Krimas | |
| 12. |  |
 |
 |
Marijela | Марий Эл | Joškarola | 23 200 | 687 435 | 4 | 14 | 1936. gada 5. decembris | UTC+3 | Volgas | RU-ME |
| 13. |  |
 |
 |
Mordvija | Мордовия | Saranska | 26 200 | 808 888 | 7 | 22 | 1934. gada 20. decembris | UTC+3 | Volgas | RU-MO |
| 14. |  |
 |
.svg){kind=small} |
Saha | Саха | Jakutska | 3 083 523 | 956 896 | 13 | 33 | 1922. gada 27. aprīlis | UTC+9/UTC+10/UTC+11 | Tālo Austrumu | RU-SA |
| 16. |  |
 |
 |
Tatarstāna | Татарстан | Kazaņa | 67 847 | 3 855 037 | 22 | 43 | 1920. gada 27. maijs | UTC+3 | Volgas | RU-TA |
| 17. |  |
 |
 |
Tiva | Тыва | Kizila | 170 500 | 313 777 | 5 | 17 | 1994. gada 13. oktobris | UTC+7 | Sibīrijas | RU-TY |
| 18. |  |
 |
 |
Udmurtija | Удмуртия | Iževska | 42 061 | 1 517 472 | 6 | 25 | 1934. gada 28. decembris | UTC+4 | Volgas | RU-UD |
| 15. |  |
 |
 |
Ziemeļosetija-Alānija | Северная Осетия — Алания | Vladikaukāza | 8 000 | 705 270 | 6 | 8 | 1936. gada 5. decembris | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-SE |
† — Krimas Republika de iure ir Ukrainas sastāvdaļa, ko 2014. gadā anektēja Krievija.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Федеральный конституционный закон от 17.12.2001 N 6-ФКЗ (ред. от 31.10.2005) "О порядке принятия в Российскую Федерацию и образования в ее составе нового субъекта Российской Федерации"
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Krievijas iedzīvotāju skaits (2015)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. martā. Skatīts: 2020. gada 15. septembrī.
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |