Kristāla nakts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kristāla naktī iznīcināta sinagoga

Kristāla nakts — nakts 1938. gadā no 9. uz 10. novembri, kad Vācijā notika masveidīgi nacistu partijas organizēti un valsts atbalstīti pret ebrejiem vērsti grautiņi. Kristāla nakts savu nosaukumu ieguva no ebreju īpašumu izdauzīto skatlogu lauskām, kas, beidzoties grautiņiem, pārklāja Vācijas pilsētu ielas. Kristāla nakts iezīmē holokausta attīstības stadiju, kad juridiskas un sociālas represijas pret ebrejiem pārvērtās tiešās fiziskās represijās.

Par grautiņu ieganstu tika izmantots atents, kad 1938. gada novembrī Parīzē no Polijas iebraukušais ebrejs Geršels Grīnšpans nošāva Vācijas diplomātu fon Ratu par to, ka vācu varas iestādes deportēja viņa ģimeni no Vācijas. Pēc šīs ziņas parādīšanās presē visu Vāciju pāršalca organizēts pret ebrejiem vērsta vandalisma vilnis — naktī no 9. uz 10.novembri tika aizdedzinātas 267 sinagogas, ebreju veikaliem tika izsisti skatlogi, daudzi simti ebreju tika piekauti, 36 ebreji nogalināti, 20 000 ebreji arestēti tika arestēti.

Varas iestāžu reakcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 10. novembrī Volfs Henrihs fon Helldorfs, Berlīnes policijas prefekts (kurš naktī nebija bijis pilsētā), sasauca policijas virsnieku sapulci, kurā sašutis izteica rājienu saviem padotajiem, paziņojot, ka ja viņš būtu bijis tobrīd Berlīnē, tad būtu pavēlējis šaut uz vandaļiem.[nepieciešama atsauce]
  • 12. novembrī Geringa rezidencē tika sasaukta ārkārtas apspriede, kurā ebreju kopienai nodarītos materiālos zaudējumus novērtēja uz 25 000 000 reihsmarkām, sagrautos veikalus un izdemolētos uzņēmumus lika pārņemt valsts pārziņā, bet to īpašniekiem - ebrejiem kompensēt zaudējumus.
  • Vācijā dzīvojošos ebrejus, citu valstu pilsoņus, izsludināja par "nevēlamiem ārzemniekiem" un uzsāka to izraidīšanu no Vācijas, bet vairākus tūkstošus vietējos ebrejus uz laiku ieslodzīja darba (koncentŗacijas) nometnēs.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]