10. novembris
Jump to navigation
Jump to search
10. novembris ir gada 314. diena (315. garajā gadā) pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām ir atlikusi 51 diena.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1864. — Austrijas erchercogs Maksimiliāns I kļuva par Meksikas imperatoru.
- 1871. — žurnālists Henrijs Stenlijs atrada Centrālajā Āfrikā nomaldījušos slimo skotu pētnieku un ceļotāju Deividu Livingstonu.
- 1918. — dibināta Elzasas padomju republika.
- 1933. — krievu literāts Ivans Buņins saņēma Nobela prēmiju literatūrā.
- 1938. (nakts no 9. novembra) — Kristāla nakts: pirmie nacistu rīkotie masveida ebreju grautiņi Vācijā.
- 1951. — Francija, Lielbritānija, ASV un Turcija pieņēma Tuvo Austrumu drošības programmu.
- 1958. — pieņemts pašreizējais Gvinejas karogs.
- 1970. — PSRS palaida kosmisko aparātu Luna-17 ar Mēness visurgājēju Lunohod-1.
- 1971. — Kambodžā Sarkanie khmeri uzbruka Pnompeņai un tās lidostai, nogalinot 44 cilvēkus, ievainojot vismaz 30 un sabojājot 9 lidmašīnas.
- 1979. — pieņemts pašreizējais Mikronēzijas karogs.
- 1982. — dibināta krievu rokgrupa Nautilus Pompilius.
- 1994. — Irāka paziņoja par Kuveitas suverenitātes atzīšanu.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1483. gads — Mārtiņš Luters (Martin Luther), vācu teologs, luterānisma dibinātājs (miris 1546. gadā)
- 1654. gads — Ernsts Gliks (Ernst Glück), luterāņu mācītājs (miris 1705. gadā)
- 1759. gads — Frīdrihs Šillers (Friedrich Schiller), vācu rakstnieks (miris 1805. gadā)
- 1766. gads — Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (Georg Friedrich von Fölkersahm), valsts darbinieks Kurzemē, Vidzemē (miris 1848. gadā)
- 1881. gads — Kārlis Ducmanis, latviešu publicists, diplomāts (miris 1943. gadā)
- 1887. gads — Arnolds Cveigs (Arnold Zweig), vācu rakstnieks (miris 1968. gadā)
- 1888. gads — Andrejs Tupoļevs (Андрей Николаевич Туполев), PSRS lidmašīnu konstruktors (miris 1972. gadā)
- 1918. gads — Ernsts Fišers (Ernst Otto Fischer), vācu ķīmiķis (miris 2007. gadā)
- 1919. gads:
- Mihails Kalašņikovs (Михаил Тимофеевич Калашников), PSRS / Krievijas ieroču konstruktors (miris 2013. gadā)
- Moise Čombe (Moise Tshombe), Kongo Demokrātiskās Republikas politiķis (miris 1969. gadā)
- 1925. gads — Ričards Bērtons (Richard Burton), velsiešu aktieris (miris 1984. gadā)
- 1928. gads — Ennio Morrikone (Ennio Morricone), itāļu komponists un diriģents (miris 2020. gadā)
- 1932. gads — Rojs Šeiders (Roy Scheider), ASV aktieris (miris 2008. gadā)
- 1933. gads — Ronalds Evanss (Ronald Evans), ASV kosmonauts (miris 1990. gadā)
- 1941. gads — Ausma Ziedone-Kantāne, latviešu aktrise un politiķe
- 1942. gads — Roberts Ingls (Robert F. Engle), ASV ekonomists
- 1960. gads — Nīls Geimens (Neil Gaiman), britu rakstnieks
- 1963. gads — Hjū Bonevils (Hugh Bonneville), angļu aktieris
- 1965. gads — Edijs Ērvins (Eddie Irvine), britu autosportists
- 1966. gads — Marks Vande Hei (Mark Vande Hei), ASV kosmonauts
- 1969. gads — Jenss Lēmans (Jens Lehmann), Vācijas futbolists
- 1973. gads — Patriks Bergers (Patrik Berger), čehu futbolists
- 1984. gads — Kendriks Pērkinss (Kendrick Perkins), ASV basketbolists
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1241. — Leons I (Leo I), Romas pāvests (dzimšanas 391. vai 400.)
- 1241. — Celestīns IV (Caelestinus IV), Romas pāvests (dzimšanas gads nezināms)
- 1444. — Vladislavs III Varnietis (Władysław III Warneńczyk; I. Ulászló), Polijas un Ungārijas karalis (dzimis 1424)
- 1549. — Pāvils III, Romas pāvests (dzimis 1468)
- 1728. — Fjodors Apraksins (Фёдор Матвеевич Апраксин), Krievijas politiķis (dzimis 1661)
- 1938. — Mustafa Kemals Ataturks (Mustafa Kemal Atatürk), Turcijas 1. prezidents (dzimis 1881)
- 1946. — Luijs Cuters (Louis Zutter), šveiciešu vingrotājs, olimpiskais čempions vingrošanā (dzimis 1865.)
- 1982. — Leonīds Brežņevs (Леонид Ильич Брежнев), PSRS Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs (dzimis 1906)
- 2015. — Helmūts Šmits (Helmut Schmidt), Vācijas kanclers (dzimis 1918)
- 2017. — Mihails Zadornovs ( Михаил Николаевич Задорнов), krievu satīriķis (dzimis 1948)
Svētku un piemiņas dienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|