Kristaps Keggi

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kristaps Kegi)
Kristaps Juris Keggi
Kristaps Keggi 2019. gadā
Kristaps Keggi 2019. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1934. gada 9. augustā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2023. gada 5. jūlijā (88 gadi)
Tautība latvietis
Nodarbošanās Ķirurgs ortopēds

Kristaps Juris Keggi, arī Kristaps Kegi[1] (dzimis 1934. gada 9. augustā Rīgā[2], miris 2023. gada 5. jūlijā) bija latviešu[2] ķirurgs ortopēds. LZA Goda loceklis (1990), Rīgas Stradiņa universitātes (1997) un Latvijas Universitātes (2009) goda doktors, mecenāts medicīnā, izglītībā, sportā un kultūrā. Keggi bija starptautiski atzīts eksperts gūžas un ceļa locītavas endoprotezēšanas operācijās.[3]

Kristaps Keggi bija Luda Bērziņa balvas dibinātājs un galvenais mecenāts. Laika periodā no 1994. gada līdz pat 2013. gada septembrim balva ik gadu ir tikusi pasniegta kultūras un izglītības darbinieku radošā konkursa uzvarētājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1934. gadā Rīgā ķirurga Jāņa Kegi ģimenē. Viņa vectēvs bija folklorists, pedagogs un mācītājs Ludis Bērziņš (1870—1965). Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā pārcēlās uz ASV.[4] Studēja medicīnu Jeila Universitātē (1951—1959), bija Jeila-Ņūheivenas Universitātes slimnīcas (Yale-New Haven Hospital) rezidents, 1964. gadā ASV Ortopēdisko ķirurgu valde viņam piešķīra ortopēda sertifikātu. Vienu gadu piedalījās Vjetnamas karā (1965—1973) kā kara ārsts mobilajā militārajā hospitālī.[5]

1966. gadā sāka strādāt Jeila Universitātē, izveidoja inovatīvas videolekcijas ortopēdiskajā ķirurģijā. 1989. gadā viņš kļuva par Jeilas Universitātes ortopēdijas un rehabilitācijas klīnisko profesoru. Viņš ir bijis vecākais pētnieks Jeilas Medicīnas skolā. Strādājis par Locītavu aizstāšanas centra direktoru Jeilas-Ņūheivenas slimnīcā. Bijis Voterberijas slimnīcas Locītavu ortopēdiskās rekonstrukcijas centra direktors.[3] Praktizējis ortopēdisko ķirurģiju Svētās Marijas slimnīcā (1969—1989) un Voterberijas slimnīcā (1969—2018).[6]

2008. gadā viņu ievēlēja par Jeila Universitātes pilntiesīgu profesoru, bet 2010. gadā viņam par godu izveidoja Elihu ortopēdijas un rehabilitācijas profesora amatu.[3]

Kopš 1987. gada regulāri apmeklēja Latviju, kur veica paraugoperācijas, vadīja seminārus, lasīja lekcijas.[2] 1988. gadā nodibināja Kegi Ortopēdijas fondu, kas atbalstīja latviešu ārstu izglītības projektus. 1989. gadā kļuva par Jeila Universitātes klīnisko profesoru un piedalījās Pasaules latviešu ārstu kongresa organizēšanā Rīgā. 1990. gadā Jūrmalā nodibināja sava vectēva Luda Bērziņa memoriālo muzeju. 1991. gadā piedalījās Pasaules latviešu zinātnieku kongresa organizēšanā Rīgā. 1994. gadā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs un LZA viņam piešķīra Paula Stradiņa balvu.

1990. gados iesaistījies riteņbraukšanas sporta attīstībā Latvijā,[7] organizējis sacensības "Keggi Velo",[8] bijis Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidents.

Miris 2023.gada 5. jūlijā.[9]

Kegi meitas guvušas panākumus sportā. Māra Kegi piedalījusies 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs airēšanas sacensībās, bet Kerolaina Kegi piedalījusies LPGA Tour golfa sacensību turnīros.[10]

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pētījis lielo locītavu endoprotezēšanu, mugurkaula slimības, brūču ārstēšanu.[2] Publicējis vairāk nekā 30 zinātniskus rakstus,[2] piemēram:

  • Flanagin BA, Dushey CH, Rubin LE, Keggi KJ. Total hip arthroplasty followed by traction and delayed reduction for Crowe IV developmental dysplasia of the hip. J Arthroplasty. 2013 Jun; 28(6):1052-4.
  • Oetgen ME, Huo MH, Keggi KJ. Revision total hip arthroplasty using the Zweymuller femoral stem. J Orthop Traumatol. 2008 Jun;9(2):57-62
  • Grauer JN, Keggi JM, Keggi KJ. Superior mesenteric vein tear with total hip arthroplasty. J Arthroplasty. 2001 Aug;16(5):671-3.
  • Huo MH, Solberg BD, Zatorski LE, Keggi KJ. Total hip replacements done without cement after acetabular fractures: a 4- to 8-year follow-up study. J Arthroplasty. 1999 Oct;14(7):827-31.
  • Lorenze M, Huo MH, Zatorski LE, Keggi KJ. A comparison of the cost effectiveness of one-stage versus two-stage bilateral total hip replacement. Orthopedics. 1998 Dec;21(12):1249-52.
  • Hoffinger SA, Keggi KJ, Zatorski LE. Primary ceramic hip replacement: a prospective study of 119 hips. Orthopedics. 1991 May;14(5):523-31.
  • Clark CR, Keggi KJ, Panjabi MM. Methylmethacrylate stabilization of the cervical spine. J Bone Joint Surg Am. 1984 Jan;66(1):40-6.
  • Fulkerson JP, Crelin ES, Keggi KJ. Anatomy and osteotomy of the greater trochanter. Arch Surg. 1979 Jan;114(1):19-21.
  • Kelsey JL, Keggi KJ. An epidemiological study of the effect of fluorides in drinking water on the frequency of slipped capital femoral epiphysis. Yale J Biol Med. 1971 Dec;44(3):274-85.
  • Keggi KJ, Audette LG. Portable television in medicine and medical education. J Med Educ. 1970 Apr;45(4):258-9.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pēteris Apinis. 100 Latvijas personību[novecojusi saite]
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Zinātnes Vēstnesis». LZA.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. septembrī. Skatīts: 2012. gada 21. aprīlī.
  3. 3,0 3,1 3,2 «Dr. Kristaps Keggi Named to Chair Created in His Honor». Yale.edu.
  4. «Kristaps Juris Keggi, MD , Dr. Med. (H.C.)». Yale.edu. Skatīts: 2012. gada 21. aprīlī.
  5. diena.lv — Kristaps Kegi: Ķirurģija visstraujāk attīstās kara laikā
  6. «Medical Innovator, Dr. Kristaps Keggi Addresses Students». Holy Cross High School. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 25. decembrī.
  7. «Kegi: aizbēga no krieviem, izdzīvoja Vjetnamā, izoperēja Bušus, atzītāks par Lūsi». Sportacentrs.com (latviešu). 2020-06-08. Skatīts: 2023-07-06.
  8. «“Keggi velo” - jau 20. reizi!». Alūksnes Domes Vēstis.
  9. «Mūžībā devies latviešu ārsts Kristaps Keggi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-07-06.
  10. «Kegi: aizbēga no krieviem, izdzīvoja Vjetnamā, izoperēja Bušus, atzītāks par Lūsi». Sportacentrs.com (latviešu). 2020-06-08. Skatīts: 2020-06-09.
  11. «Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji». Gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. februārī. Skatīts: 2012. gada 21. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]