Ludis Bērziņš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ludvigs Bērziņš
L. Bērziņš 1900. gadā
L. Bērziņš 1900. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1870. gada 14. septembrī
Džūkstes pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1965. gada 24. maijā (94 gadi)
Denvera, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne teoloģija, folkloristika
Alma mater Tērbatas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Pētījis latviešu tautasdziesmas, dibinājis Dubultu ģimnāziju, vadījis Rīgas Skolotāju institūtu

Ludvigs (Ludis) Ernests Bērziņš (1870.gada 14.septembris — 1965. gada 24. maijs) bija luterāņu mācītājs un skolotājs, Latvijas Universitātes profesors (1935), folklorists, dzejnieks un reliģisku dziesmu autors.[1] Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1870. gada 14. septembrī Džūkstes pagasta "Rīpelēs". Mācījās Džūkstes skolā, kur viņa skolotājs bija Lerhs-Puškaitis un Irlavas skolotāju seminārā (1886-1889), kur uzsāka latviešu folkloras vākšanu. Studēja Tērbatas Universitātes teoloģijas fakultātē (1891-1895), publicēja pirmo pētījumu par tautas dziesmu metriku. Bija luterāņu mācītāja palīgs Smiltenē (1893-1897), tad — vācu valodas virsskolotājs un luterāņu draudzes mācītājs Kijevā (1889-1904). Publicēja pirmo dzejoļu krājumu "Ceļi un teki" (1900).

1904. gadā L. Bērziņš atgriezās dzimtenē un vadīja Jēkabpils tirdzniecības skolu (1904-1909). 1909. gadā kopā ar mācītāju Šmidhenu nodibināja Dubultu ģimnāziju, kuru vadīja līdz 1915. gadam. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās, darbojās Tērbatas ģimnāzijā. 1918. gadā bija Limbažu draudzes mācītājs un vidusskolas direktors. Izdeva jaunu baznīcas dziesmu grāmatu (1922).[2] 1922. gadā L.Berziņš pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja par latviešu literatūras docentu Latvijas Universitātē un Rīgas Skolotāju institūta direktoru. Pētīja latviešu tautasdziesmas, rakstīja dzeju un baznīcas korāļu tekstus. Viņa redakcijā iznāca "Latviešu literatūras vēsture" sešos sējumos (1935-1937).

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā emigrēja uz Vāciju, kopš 1950. gada dzīvoja ASV, mira Denverā. Pārapbedīts Latvijā, Džūkstes kapos 1997. gadā.

Brālis Roberts Bērziņš (1868-1935) - pedagogs, literāts un garīgu dziesmu sacerētājs.

Luda Bērziņa balva[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gadā tika iedibināta "Luda Bērziņa balva", ko pasniedz kultūras un izglītības darbinieku radošā konkursa uzvarētājiem. Konkurss ir noticis ik gadu, 19 gadu garumā, laika periodā no 1994. gada līdz pat 2013.gada septembrim. Konkursa mērķis — atbalstīt aktīvākos latviskas kultūrvides veidotājus un izglītības pārmaiņu īstenotājus. Konkursu iedibinājis un sponsorē pasaulē pazīstamais latviešu ķirurgs, LZA Goda loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Rīgas Stradiņa Universitātes un Latvijas Universitātes Goda doktors, mecenāts medicīnā, izglītībā, sportā un kultūrā, Jeila universitātes profesors Kristaps Keggi. Šo 19 gadu laikā savu radošumu pierādījuši pedagogi, kultūras darbinieki, izglītības iestāžu vadītāji un augstskolu profesori. Luda Bērziņa balva un atzinība piešķirta 514 izcilām personībām, tajā skaitā arī 10 ārzemju speciālistiem no Vācijas, Kanādas, ASV, Īrijas, Venecuēlas un Austrālijas.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Par tautas dziesmu metriku (1894)
  • Chrostophorus Füreccerus (1899)
  • Neredzīgais Indriķis (1900)
  • Dievs latviešu mitoloģijā (1900)
  • dzejoļu krajums "Ceļi un teki" (1900, atk. 1924)
  • "Jaunā dziesmu grāmata" (1922)
  • Nevācu Opics (1925)
  • Epitets latviešu tautas dziesmās (1926)
  • Brencis (1926)
  • Latviešu tautas dzejas nozares (1927)
  • Satīra un humors latviešu latviešu tautas dziesmās (1927)
  • Kristofors Fürekers (1928)
  • Latviešu literatūras vēsture. 6 sējumi, L.Bērziņa redakcijā (1935-1937)
  • Greznas dziesmas. Rīga: Zinātne, 2007. — 303 lpp. (pētījums par latviešu tautas dziesmu vākšanas, publicēšanas un novērtējuma vēsturi no 16. līdz 19. gs.)

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ēkā Jūrmalā, kurā Ludis Bērziņš dzīvoja no 1934. līdz 1944. gadam, iekārtots viņa memoriālais muzejs. Adrese: J. Poruka prospekts 27, Jaundubulti, Jūrmala.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 635. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. II sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 2250.-2251. sleja.
  3. Valdības Vēstnesis Nr.260 (17.11.1926), 4.lpp.
  4. Valdības Vēstnesis Nr.262 (16.11.1935), 2.lpp.