Kristianizācija

Vikipēdijas lapa
Kristietības ieviešana Polijā (Jana Matejko glezna)

Kristianizācija ir termins reliģijpētniecībā, vēsturē, kulturoloģijā un politikā, kas apzīmē kristietības pieņemšanas procesu, ko veic viens cilvēks vai kāda cilvēku grupa (sabiedrība, valsts). Lielākoties kristianizācija ir izplatījusies ar misiju starpniecību, pievēršot cilvēkus individuāli, bet bieži, kā Latvijas teritorijā, tā ir bijusi valdību vai militāro vadoņu piespiedu darbības rezultāts.

Tā sākās Romas impērijā, kad pirmie Jēzus sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem. Kristietība izplatījās Romas impērijā un tās apkārtējās tautās. Romas impērijas kristianizācijas process tā arī netika pabeigts, toties Armēnija kļuva par pirmo valsti, kas 301. gadā pasludināja kristietību par savu valsts reliģiju. Pēc 479. gada kristianizācija izplatījās uz ziemeļiem un Rietumeiropu. Modernajā laikmetā kristianizācija kļuva saistīta ar koloniālismu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]