Kristus Augšāmcelšanās zvanu tornis Rogožskas kapos
| Kristus Augšāmcelšanās zvanu tornis-baznīca Rogožskas kapos | |
|---|---|
._%D0%A0%D0%BE%D0%B3%D0%BE%D0%B6%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B5.JPG) | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Maskava, Krievija |
| Koordinātas | 55°44′21″N 37°42′06″E / 55.73917°N 37.70167°EKoordinātas: 55°44′21″N 37°42′06″E / 55.73917°N 37.70167°E |
| Piederība konfesijai | Krievijas Pareizticīgā vecticībnieku baznīca |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitekts | Fjodors Gornostajevs |
| Arhitektūras stils | pseidokrievu stils |
| Celtniecības sākums | 1908. gads |
| Celtniecības beigas | 1910. gads |
| Specifikācija | |
| Augstums (maksimālais) | 80 metri |
Kristus Augšāmcelšanās zvanu tornis-baznīca Rogožskas kapos[1][2] (krievu: Храм-колокольня во имя Воскресения Христова на Рогожском кладбище) atrodas Maskavā, Rogožskas slobodā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zvanu tornis tika uzcelts 1910. gadā pēc arhitekta Fjodora Gornostajeva projekta par godu zīmogu noņemšanai no Rogožskas kapu vecticībnieku dievnamu altāriem, kad vecticībniekiem radās iespēja kalpot savos dievnamos.
Zvanu tornis ir 80 metrus augsts, kas ir tikai 1 metru zemāks par Ivana Lielā zvanu torni Maskavas kremlī. Tā lielākā zvana masa ir ap 1000 pudiem (apmēram 16,4 tonnas). Torņa fasāde ir izrotāta ar paradīzes putnu attēliem.
Zvanu tornī tika iesvētīta neliela Kristus Augšāmcelšanās baznīca. Tās ikonostasu rotāja senas ikonas. Otrajā stāvā tika izveidota grāmatu glabātava.
1933. gadā zvanu tornis un baznīca tika slēgti. Unikāli rokraksti un grāmatas tika nodoti Ļeņina bibliotēkai, bet zvani tika noņemti un nodoti pārkausēšanai. Zvanu torņa telpas tika izmantotas kā noliktavas.
Otrā pasaules kara laikā tika nolemts zvanu torni nojaukt, lai tas nekalpotu kā orientieris vācu artilērijai. Tika ielikt spridzeklis, notika sprādziens, taču ēka izturēja, parādījās tikai liela plaisa no apakšas līdz pašai augšai, kura ir daļēji pamanāma arī mūsdienās.
Pēc kara tornis tika nodots vecticībnieku arhibīskapijai. Drīzumā dievnams tika atjaunots un uzcelta piebūve. Dievnamu iesvētīja par godu Vissvētākās Dievmātes Aizmigšanai. 1990. gadā zvanu tornim tika atgriezts lielākais zvans.
No 2003. līdz 2009. gadam baznīcas telpā tika veikti remontdarbi. Taču sakarā ar būvniecības noteikumu pārkāpumiem būvdarbi tika apstādināti un veikta neatkarīgā ekspertīze, kura parādīja būvdarbu zemo kvalitāti. Drīzumā restaurācija tika pabeigta. 2013. gadā metropolīts Kornīlijs iesvētīja restaurētos krustus torņa dienvidu un ziemeļu kupoliem.
2015. gadā tornis tika iesvētīts par godu Kristus Augšāmcešanās notikumam.[3] Tagad zvanu tornī darbojas baznīca, ikonu glābatava un seno grāmatu arhīvs.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «» История Рогожской слободы Русская Православная Старообрядческая Церковь». rpsc.ru (ru-RU). Skatīts: 2018-05-31.
- ↑ «Я узнаю Москву — Территории». um.mos.ru (krievu). Skatīts: 2018-05-31.
- ↑ «» Освящение храма-колокольни Московского духовного центра Русской Православной Старообрядческой Церкви Русская Православная Старообрядческая Церковь». rpsc.ru (ru-RU). Skatīts: 2018-05-31.