Kritiskā masa

Šis raksts ir par kodolfizikas terminu. Par protesta formu skatīt rakstu Kritiskā masa (protesta forma).

Augšējā sfēra ir pārāk maza, lai notiktu ķēdes reakcija, jo liela daļa neitronu izkļūst ārā no tās.
Vidējās sfēras izmērs ir pietiekams ķēdes reakcijai, jo sasniegta kritiskā masa.
Apakšējā sfēra ir tikpat liela, kā augšējā, bet tai ir neitronus atstarojoša materiāla apvalks, tādēļ arī tā sasniedz kritisko masu

Kritiskā masa kodolfizikā ir kodoldegvielas (skaldāmā materiāla) daudzums, pie kura sākas kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas uztur pati sevi. Šādā vielas daudzumā neitronu pavairošanas koeficients ir 1 vai lielāks par 1.

Kritiskā masa atkarīga no daudziem faktoriem —- vielas īpašībām (galvenokārt no dalīšanās un radiācijas satveršanas efektīvā šķērsgriezuma, kā arī blīvuma), no piemaisījumu daudzuma, izstrādājuma ģeometriskās formas (no vienādas masas ķermeņiem lodei ir vismazākā kritiskā masa; kritiskas masas ķermeņa izmērus sauc par kritiskajiem izmēriem), kā arī no ķermeņa apkārtnē esošajiem priekšmetiem. Ja ap skaldāmo izstrādājumu ir materiāli, kas labi atstaro neitronus, kritiskā masa būtiski samazinās. Šī iemesla dēļ skaldāmo nuklīdu sāļu šķīdumiem ūdenī piemīt sevišķi maza kritiskā masa, jo ūdens labi atstaro neitronus.

Urāna-235 sfēras kritiskā masa ir 45 kg, bet plutonija-239 — 8 kg.

Literatūra

• Fizikas rokasgrāmata. R:, "Zvaigzne", 1988, 423. lpp.