Sāls

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par garšvielu. Par jonu savienojumiem skatīt rakstu sāļi.
Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā

Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl). Tirdzniecībā galvenokārt ir attīrīts un rafinēts sāls. Nereti, lai uzlabotu sāls īpašības, tam tiek piejauktas dažādas vielas. Atkarībā no piejaukumiem mainās arī sāls krāsa. Komerciāliem mērķiem tiek iegūts arī akmeņsāls un jūras sāls.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds ir radies no baltu pirmvalodas vārdiem *sal-, *sāl-, kas savukārt cēlušies no indoeiropiešu pirmvalodas vārdiem *sal-, *seh₂l-, kas apzīmēja arī jūras sāli.[1] Tas iespējams ir saistīts ar homofonu vārdu *sal-, kas nozīmē ‘pelēcīgs’.[1]

Vārds “sāls” latviešu valodā ir viens no lietvārdu vīriešu dzimtes otrās deklinācijas izņēmumiem.[2] Sarunvalodā šo vārdu bieži lieto kā sestās deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdu.[3]

Sāls veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akmeņsāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: halīts

Akmeņsāls tiek saukts arī par halītu. Tas vēsturiski ir bijis galvenais avots galda sāls iegūšanai. Akmeņsāls dalās vēl sīkāk dažādos sāls veidos, piemēram no iegūšanas vietas (Himalaju sāls, kala namak). Samaļot to un sajaucot ar garšvielām, iegūst sāls maisījumus ar specifiskām garšām, piemēram, ķiploku sāls, seleriju sāls. Pēc maluma izdala rupjo un smalko sāli. Ja sālim papildus nav pievienots jods, fluors vai citas vielas, tā tiek saukta par košera sāli.

Jūras sāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēl viens no visplašāk izmantotajiem sāls veidiem ir jūras sāls. To iegūst, iztvaicējot un attīrot jūras ūdeni. Dabīgi jūras sāls satur nelielu daudzumu jodu, parasti līdz 0,7 mg uz kg, savukārt ar jodētā sālī tā daudzums sasniedz 40 mg uz kg. Jūras sāli izmanto ne tikai pārtikas gatavošanā un konservēšanā, bet arī citur, piemēram, kosmētikas ražošanā. Līdzīgi kā akmeņsāls, arī jūras sāls var būt atšķirīga, iedalīties dažādos veidos, piemēram, fleur de sel (tulkojumā no franču valodas — ‘sāls zieds’), kuru iegūst no plānas, smalkas sāls kārtiņas uz jūras ūdens virsmas, kad tas iztvaiko.

Sāls izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārāmais sāls

Lielāko daļu (68%) no sāls izmanto ražošanas un citos industriālajos procesos.[4] Tikai 6% no sāls tiek izmantots kā vārāmais jeb galda sāls, tas ir, kā garšviela citiem pārtikas produktiem.[4] Tas tiek darīts garšas uzlabošanai, kā arī izmanto kā konservantu. 8% no sāls izmanto automaģistrāļu un citu ceļu kaisīšanā, 6% izmanto lauksaimniecībā, bet 12% lieto ūdens attīrīšanai.[4]

Sāls ietekme uz organismu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sāls ir ļoti nepieciešams organismam. Tas nodrošina dažādu vielu transportēšanu uz šūnām un atpakaļ, piedalās ūdens apmaiņā, kā arī dažādu vielu asimilācijā. Sāls var organismu ietekmēt arī negatīvi. Pārlieku liels sāls daudzums organismā aiztur šķidrumu, veicina tūskas veidošanos, kā arī var paaugstināt asinsspiedienu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 K. Karulis. Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca. Rīga : Avots, 1992.
  2. «Lietvārdi». letonika.lv. Skatīts: 2016. gada 26. decembrī.
  3. Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts. 2013. 359. lpp. ISBN 9789984742700.
  4. 4,0 4,1 4,2 «The many uses of salt» (angļu valodā). Maldon Salt Company. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 26. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]