Kuģa gars

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Kuģa gars (lībiešu: kuo’ig garā), kuģa spoks (kuo’ig spūok) jeb jūras gars (mie’r garā) lībiešu mitoloģijā ir kuģu un laivu sargātājs un vadītājs, kas ar klaudzēšanu, klaudzināšanu vai dažkārt pat vaidiem, raudām un kliedzieniem brīdina par tuvojošos nelaimi, piemēram, vētru, kuģa strandēšanu vai bojāeju. Dažkārt kuģa gars šādos gadījumos jūrniekiem mēdzot dod norādījumus arī cilvēku valodā, un esot bargs pret tiem, kas viņu neklausa. No veciem un satrunējušiem kuģiem un laivām kuģa gars aizejot, un tiklīdz to ir izdarījis kuģis ejot bojā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mitoloģijas enciklopēdija 2. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1994. 237. lpp. ISBN 5-89960-044-6.