Kuka sala
| Kuka sala | |
|---|---|
 Kuka salas satelītaina | |
  Kuka sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Atlantijas okeāns |
| Koordinātas | 59°27′0″S 27°10′0″W / 59.45000°S 27.16667°WKoordinātas: 59°27′0″S 27°10′0″W / 59.45000°S 27.16667°W |
| Arhipelāgs | Dienvidsendviču salas |
| Platība | 20 km² |
| Garums | 6 km |
| Platums | 3,5 km |
| Augstākais kalns |
Hārmera kalns 1115 m |
| Administrācija | |
 Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas | |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
Kuka sala (angļu: Cook Island) ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos. Administratīvi sala ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās. Izvietojusies arhipelāga dienvidrietumos Dienvidu Tules salu grupā. Sanlesmesa šaurums un Duglasa šaurums to atdala no Tules salas rietumos, bet Morisa šaurums — no Belinshauzena salas ziemeļaustrumos. Sala tiek uzskatīta par aktīvu vulkānu, lai arī dokumentētas vulkāniskās aktivitātes nav novērotas.[1]
Salu, domājams, 1775. gada 31. janvārī pirmie ieraudzīja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcijas dalībnieki, pie kam Dienvidu Tules salu grupa tika atzīmēta kopā, jo nebija iespējams veikt to detalizētu izpēti. Salas atsevišķo statusu 1819. gadā precizēja Krievijas ekspedīcija jūrasbraucēja Fabiāna fon Belinshauzena vadībā un salu nosauca pirmatklājēja Kuka vārdā. Salas krasti ir stāvi un nepieejami, pirmie cilvēki krastā izsēdās ar helikoptera palīdzību tikai 1962. gadā.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Cook Island - John Seach». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 20. novembrī. Skatīts: 2013. gada 12. decembrī.
- ↑ William James Mills. Exploring Polar Frontiers A Historical Encyclopedia