Kuka sala

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kuka sala
Kuka sala
Kuka salas satelītaina
Kuka sala (Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas)
Kuka sala
Kuka sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Atlantijas okeāns
Koordinātas 59°27′0″S 27°10′0″W / 59.45000°S 27.16667°W / -59.45000; -27.16667Koordinātas: 59°27′0″S 27°10′0″W / 59.45000°S 27.16667°W / -59.45000; -27.16667
Arhipelāgs Dienvidsendviču salas
Platība 20 km²
Garums 6 km
Platums 3,5 km
Augstākais kalns Hārmera kalns
1115 m
Administrācija
Karogs: Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0

Kuka sala (angļu: Cook Island) ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos. Administratīvi sala ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās. Izvietojusies arhipelāga dienvidrietumos Dienvidu Tules salu grupā. Sanlesmesa šaurums un Duglasa šaurums to atdala no Tules salas rietumos, bet Morisa šaurums — no Belinshauzena salas ziemeļaustrumos. Sala tiek uzskatīta par aktīvu vulkānu, lai arī dokumentētas vulkāniskās aktivitātes nav novērotas.[1]

Salu, domājams, 1775. gada 31. janvārī pirmie ieraudzīja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcijas dalībnieki, pie kam Dienvidu Tules salu grupa tika atzīmēta kopā, jo nebija iespējams veikt to detalizētu izpēti. Salas atsevišķo statusu 1819. gadā precizēja Krievijas ekspedīcija jūrasbraucēja Fabiāna fon Belinshauzena vadībā un salu nosauca pirmatklājēja Kuka vārdā. Salas krasti ir stāvi un nepieejami, pirmie cilvēki krastā izsēdās ar helikoptera palīdzību tikai 1962. gadā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Cook Island - John Seach
  2. William James Mills. Exploring Polar Frontiers A Historical Encyclopedia