Helikopters

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Helikopters Ka-52 lidaparātu parādē Voroņežā 2014. gadā

Helikopters (grieķu: ἕλιξ, helix — ‘spirāle’ un πτερόν, pteron — ‘spārns’) ir par gaisu smagāks lidaparāts, kuram nepieciešamais cēlējspēks tiek iegūts ar rotējošu propelleru, kuru griež ar dzinēja palīdzību. Propellers atrodas virs lidķermeņa. Tas spēj pacelties un nolaisties vertikāli, nekustīgi karāties gaisā un pārvietoties jebkurā virzienā.

Helikopteru darbības shēmas:

  • ar astes propelleri (biežāk izmantotā);
  • pēc gareniskās shēmas;
  • pēc koaksiālās shēmas — ar divām gaisa skrūvēm, kuru propelleri griežas pretējos virzienos.

Astes propellera nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Helikoptera Sea Lynx astes propellers

Astes propellers (rotors) atrodas helikoptera astē. Tas griežas vertikālā vai gandrīz vertikālā plaknē attiecībā pret zemi, un rada sānis vērstu spēku, kas neļauj helikopteram griezties, ja tas nelido uz priekšu, kā arī nodrošina helikoptera līdzsvaru.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Helikopterus izmanto dažādās nozarēs. Viena no pirmajām un nozīmīgākajām nozarēm ir militārisms, kur tos izmanto kravas nogādāšanā, karavīru transportēšanā, glābšanas operācijās, patrulēšanā un tā tālāk. Tā kā tie bija ļoti efektīvi šo uzdevumu atrisināšanā, tad helikopteri ir pārgājuši arī uz citām sfērām, veicot līdzīgus uzdevumus.

Helikopteriem liela nozīme ir glābšanas operācijās, kad pie cietušajiem nav iespējams citādā ceļā piekļūt, piemēram, plūdos, zemestrīcēs, lavīnu nogruvumos

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leonardo da Vinči zīmējums, kurā redzama "gaisa skrūve" — helikopteram līdzīgs lidaparāts

Aptuveni 1100. gadā ķīnieši izgudroja helikopteram līdzīgu lidojošu vilciņu (žiroskopu) — uz kociņa uzspraustu propelleru. 1483. gadā Leonardo da Vinči uzskicēja skici, kurā redzams helikopteram līdzīgs lidaparāts — "gaisa skrūve". Viņš bija iecerējis, ka šo lidaparātu varētu darbināt ar pedāļiem. Šī ierīce tā arī netika uzkonstruēta.

1843. gadā angļu inženieris Džordžs Kailijs izveidoja ar tvaika darbināmu vertikāla pacelšanās lidaparāta modeli. Tas spēja pacelties dažu metru augstumā, bet bija par smagu, lai praktiski to izmantotu. 1907. gadā franču inženieris Pols Kornu (Paul Cornu) izveidoja pirmo cilvēka vadāmo lidaparātu ar propelleriem. Šī ierīce spēja pacelt cilvēku gaisā vairākas minūtes. Šī ierīce ar virvēm bija piesieta pie zemes, tāpēc brīvu lidojumu tā nespēja veikt.

1923. gadā spāņu inženieris Huans de la Sjerva (Juan de la Cierva) uzbūvēja pirmo autožīru. Par mūsdienu helikoptera radītāju parasti uzskata ukraiņu izcelsmes inženieri Igoru Sikorski, kas 1939. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs uzbūvēja helikopteru VS-300.

1983. gadā sāka ražot Mi-26 helikopterus, kas ir lielākie un jaudīgākie masveidā ražotie helikopteri. 1986. gadā ar Westland Lynx tika uzstādīts helikopteru ātruma rekords (400,87 km/h).[1]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Record File n°11659». Fédération Aéronautique Internationale (angliski). Skatīts: 2016. gada 17. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]