Gistavs Kurbē

Gistavs Kurbē (franču: Gustave Courbet, dzimis 1819. gada 10. jūnijā, miris 1877. gada 31. decembrī) bija franču mākslinieks, viens no nozīmīgākajiem reālisma pārstāvjiem (virziena nosaukums radies no kādas Kurbē gleznas nosaukuma). Reālisms īpaši raksturīgs Kurbē 1840. un 1850. gadu darbiem; vēlāk viņš nereti gleznoja ainavas un klusās dabas, kā arī erotiska rakstura gleznas. Starp nozīmīgākajiem Kurbē darbiem jāmin "Mākslinieka darbnīca" (1855), "Bēres Ornānā" (1849), "Miegs" (1866), "Pasaules sākums" (1866).

Dzīve

Kurbē piedzima Ornānā pārtikuša zemkopja ģimenē. Apmeklējis Karalisko koledžu un Bezansonas mākslas skolu, viņš 1841. gadā devās uz Parīzi studēt jurisprudenci. Parīzē viņš tomēr izlēma kļūt par gleznotāju, un viņa ģimene viņu atbalstīja gan morāli, gan finansiāli. Gleznot Kurbē iemācījās, kopējot Djego Velaskesa, Hosē de Riveras, Rembranta un Fransa Halsa darbus, kā arī gleznojot no dabas. Pirmajos Kurbē darbos parādās literāra tematika (Igo un Sandas ietekmē) Pēc vairākiem noraidījumiem 1844. gadā Parīzes Salonā tika izstādīts viņa pašportrets "Kurbē ar melnu suni" (Courbet au chien noir, 1842).

1849. gadā Kurbē devās uz Ornānu, kur radīja divus no saviem pazīstamākajiem darbiem — "Akmeņu skaldītāji" un "Bēres Ornānā" (Un Enterrement à Ornans, 1849), kas guva lielus panākumus 1850. gada Salona izstādē. 1854. gadā Kurbē radīja gleznu "Mākslinieka darbnīca" (L'Atelier du peintre, 1855). Gleznu noraidīja 1855. gada Vispasaules izstādes žūrija, un Kurbē nolēma savus darbus izstādīt atsevišķā paviljonā netālu no izstādes norises vietas; viņa izstāde gan neguva atsaucību, un par to pozitīvi izteicās tikai Ežēns Delakruā.

Ieguvis zināmu atpazīstamību, Kurbē kļuva arī sociāli aktīvs un atteicās no Goda Leģiona krusta. Neilgi pēc Kurbē ievēlēšanas par mākslinieku savienības prezidentu sākās franču-vācu karš; 1871. gadā tika nodibināta Parīzes Komūna, lai cīnītos pret vāciešiem un rojālistiem (Versaļas armiju). Kurbē pienākums bija rūpēties par muzejiem un organizēt Salona izstādi. Kurbē aizsargāja tādus vēsturiskus pieminekļus kā Fontenblo pili, taču 2. maijā atkāpās no amata, jo nespēja pieņemt Komūnas politiku. 28. maijā Komūnu sakāva Versaļas armija, un 7. jūnijā Kurbē tika arestēts, jo viņu uzskatīja par vainīgu Napoleona armiju slavinošas kolonnas iznīcināšanā Vandomas pilī. Kurbē tika apcietināts uz sešiem mēnešiem, un viņam piesprieda 500 franku soda naudu. Cietumā Kurbē smagi saslima un pēc soda izciešanas devās uz Ornānu. Vēlāk Kurbē piesprieda kolonnas atjaunošanas izdevumu apmaksu: tika konfiscēts viss viņa īpašums un darbi, turklāt Kurbē bija jāmaksā vēl aptuveni 300 000 franku. Nespēdams samaksāt, Kurbē aizbēga uz Šveici, kur 58 gadu vecumā nomira no aknu slimības, ko saasināja alkohola lietošana.