Kuritiba

Kuritiba
pašvaldība
Curitiba
Karogs Ģerbonis
Neformālais nosaukums: A cidade sorriso, CWB
Moto: A Cidade da Gente
Kuritiba Kuritiba Kuritiba
Koordinātas: 25°25′47″S 49°16′19″W
Valsts	Brazīlija
Reģions	Dienvidu reģions
Štats	Parana
Dibināta	1693. gada 29. martā
Platība
• pašvaldība	430,74 km2
• aglomerācija	15 416,9 km2
Augstums	882–954 m
Iedzīvotāji (2022)
• pašvaldība	1 773 718
• blīvums	4 117,8/km²
• aglomerācija	3 770 920
Laika josla	UTC-3 (UTC-3)
• Vasaras laiks (DST)	UTC-2 (UTC-2)
Mājaslapa	curitiba.pr.gov.br
Kuritiba Vikikrātuvē

Kuritiba (portugāļu: Curitiba, izrunā: /kuɾiˈtʃibɐ/) ir pilsēta Brazīlijas dienvidos, Paranas štata administratīvais centrs. Tā ir astotā lielākā valsts pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, un lielākā Dienvidu reģionā. 2023. gadā tajā dzīvoja 1,8 miljoni iedzīvotāju, visblīvāk apdzīvotā pilsēta Paranas štatā. Kuritibas aglomerācijā ietilpst vēl 26 pašvaldības, un kopā ar tām iedzīvotāju skaits sasniedz 3,8 miljonus. Kuritiba atrodas vairāk nekā 110 km attālumā no Atlantijas okeāna krasta un tiek uzskatīta par nozīmīgu reģiona saimniecības, kultūras un izglītības centru. Pilsēta ir pazīstama ar inovatīvu pilsētplānošanu, sakārtotu sabiedriskā transporta sistēmu un apņemšanos īstenot ilgtspējīgas attīstības principus, tāpēc nereti tiek dēvēta par “Zaļo galvaspilsētu”.

Vēsture

Kuritibas karte ap 1894. gadu

Kuritibu 1693. gada 29. martā dibināja portugāļu kolonisti (bandeirantes), kuri izveidoja apmetni ar nosaukumu Nossa Senhora da Luz e Bom Jesus dos Pinhais jeb vienkārši Pinhais. 1721. gadā pilsēta tika pārdēvēta par Kuritibu. Pilsētas nosaukuma izcelsme meklējama tupiju valodā; vārds Kur'yt'yba nozīmē “vieta, kur daudz araukārijas”. Tas atsaucas uz reģiona bagātīgajiem araukāriju mežiem, kas bija būtiska vietējās ekosistēmas un iedzīvotāju dzīvesveida sastāvdaļa.

18. gadsimta laikā Kuritiba attīstījās kā stratēģisks tirdzniecības punkts, jo atradās tirdzniecību ceļu krustcelēs starp citiem Brazīlijas reģioniem. 19. gadsimtā pilsēta piedzīvoja imigrantu pieplūdumu, galvenokārt tie bija vācieši, poļi, ukraiņi, itāļi un japāņi, kas būtiski ietekmēja tās kultūras un saimniecisko attīstību. Šo migrācijas vilni veicināja arī Brazīlijas valdība, kas ar dažādiem valdības lēmumiem palielināja cilvēku vēlmi apdzīvot valsts dienvidu daļu, kā rezultātā tur attīstīt arī lauksaimniecību.

19. gadsimtā Kuritiba piedzīvoja strauju izaugsmi un modernizāciju. 1854. gadā tika izveidota Paranas provinces, atdalot to no Sanpaulu provinces, un Kuritiba kļuva par provinces administratīvo centru, kā arī, attīstoties rūpniecībai, izglītības sistēmai un infrastruktūrai, par štata ekonomisko centru. 1960. gados Kuritiba sāka īstenot inovatīvus pilsētplānošanas projektus, tostarp izveidojot vienu no pirmajām ātrgaitas autobusu transporta sistēmām pasaulē (Bus Rapid Transit). Šī sistēma bija piemērs citām pasaules metropolēm, un nostiprināja Kuritibas reputāciju kā vides ilgtspējas pionierim.

Mūsdienās Kuritiba ir viena no Brazīlijas vislabāk organizētajām pilsētām, kas slavena ar zaļajām zonām, ilgtspējīgas attīstības projektiem un kultūrvēsturisko mantojumu.

Ģeogrāfija

Kuritiba atrodas Brazīlijas dienvidos, Paranas štatā, vairāk nekā 110 km no Atlantijas okeāna piekrastes, 1390 km uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas Braziljas. Pilsēta atrodas Paranas plakankalnē, 934 metrus virs jūras līmeņa, kas piešķir tai mērenāku klimatu salīdzinājumā ar piekrastes teritorijām. Tā ģeogrāfiskais novietojums stratēģiski savieno Brazīlijas dienvidu un dienvidaustrumu reģionus, padarot pilsētu par nozīmīgu transporta un tirdzniecības mezglu. Apkārtējo ainavu veido nelīdzenas reljefa formas un araukāriju meži, kas raksturīgi šai reģiona ekosistēmai.

Kuritiba atrodas subtropu klimata zonā (Cfb) ar maigu ziemu un mēreni siltu vasaru. Gada vidējā gaisa temperatūra svārstās ap 17 °C, ziemas mēnešos (jūnijā un jūlijā) temperatūra var noslīdēt līdz pat 0 °C, bet vasarā (janvārī un februārī) tā sasniedz apmēram 24 °C. Nokrišņi ir vienmērīgi sadalīti visa gada garumā, ar kopējo gada nokrišņu daudzumu aptuveni 1500 mm. Sniegs ir ārkārtīgi reta parādība, bet auksto gaisa masu un augstienes dēļ pilsētā dažkārt iespējama salna.

Kuritibas reģionā dominē araukāriju meži, kas ir raksturīgi Atlantijas meža (Mata Atlântica) biomai. Šaurlapu araukārija (Araucaria angustifolia) ir ne tikai svarīga ainavas sastāvdaļa, bet arī simbolisks reģiona elements. Papildus araukārijām šajā reģionā sastopami arī dažādi tropiskie un subtropiskie augi, piemēram, bromēlijas, paparžaugi un palmas. Dzīvnieku valsts ir bagātīga un ietver dažādas putnu sugas, piemēram, tukānu un papagaiļu populācijas. Apkārtnes mežos dzīvo arī zīdītāji, tostarp lapsas, jenoti un dažādas grauzēju sugas. Kuritiba lepojas ar plašiem parkiem un dabas rezervātiem, kas palīdz saglabāt vietējās ekosistēmas daudzveidību un piedāvā iedzīvotājiem un apmeklētājiem iespēju baudīt dabas skaistumu.

Demogrāfija

Kuritibas aglomerācijas satelītuzņēmums

Kuritiba ir lielākā pilsēta Brazīlijas dienvidos, un 2023. gadā tās iedzīvotāju skaits sasniedza aptuveni 1,8 miljonus, visblīvāk apdzīvotā pilsēta Paranas štatā. Kuritibas aglomerācijā ietilpst vēl 26 pašvaldības, un kopā ar tām iedzīvotāju skaits sasniedz 3,8 miljonus, kļūstot par septīto lielāko Brazīlijas aglomerāciju. Pilsēta piedzīvojusi ievērojamu iedzīvotāju skaita pieaugumu kopš 20. gadsimta sākuma, galvenokārt pateicoties rūpniecības un ekonomikas attīstībai, kas piesaistīja imigrantus un migrantu strādniekus no citām Brazīlijas daļām. Mūsdienās Kuritiba ir blīvi apdzīvota pilsēta ar augstu urbanizācijas līmeni un lēnāku iedzīvotāju skaita pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadu desmitiem.

Kuritiba ir etniski un kultūriski daudzveidīga pilsēta, kas veidojusies dažādu imigrācijas viļņu rezultātā. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā pilsētā apmetās imigranti no Vācijas, Polijas, Itālijas, Ukrainas un Japānas. Šo kopienu ietekme ir redzama pilsētas arhitektūrā, virtuvē, tradīcijās un festivālos. Pilsētā ir arī ievērojams afrobrazīliešu un vietējo indiāņu iedzīvotāju skaits, kas papildina tās kultūras bagātību. Šo dažādo grupu kultūras mantojums tiek atzīmēts ar dažādiem kultūras centriem, muzejiem un svinībām, piemēram, Polijas laukumu (Praça da Polônia), kas godā Polijas imigrantu ieguldījumu pilsētas attīstībā.

Kuritiba ir viena no Brazīlijas pilsētām ar augstāko dzīves kvalitāti. Pilsēta ir pazīstama ar salīdzinoši zemo bezdarba līmeni, labi attīstīto infrastruktūru un pieejamo sabiedrisko pakalpojumu klāstu. Vidējais iedzīvotāju izglītības līmenis ir augsts, un pilsētā atrodas vairākas prestižas izglītības iestādes, tostarp Paranas Federālā universitāte. Tomēr, tāpat kā daudzās citās Brazīlijas pilsētās, pastāv ievērojamas sociālekonomiskās atšķirības starp dažādiem iedzīvotāju slāņiem. Lai gan daļa iedzīvotāju dzīvo modernās apkaimēs ar augstu dzīves līmeni, citās pilsētas daļās ir vērojami sociālie izaicinājumi, tostarp nepietiekama piekļuve izglītībai un veselības aprūpei.

Kuritibas sakārtotā sabiedriskā transporta sistēma un zaļās zonas pozitīvi ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veselību, padarot pilsētu par vienu no pievilcīgākajām dzīvesvietām Brazīlijā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kuritiba.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)