Kurzemes un Sāmsalas bīskapija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kurzemes un Sāmsalas bīskapija (brūnā krāsā) Dānijas kontrolē.
Kurzemes un Sāmsalas bīskapa ģerbonis (1554).

Kurzemes un Sāmsalas bīskapija bija īslaicīgi pastāvējusi Livonijas Konfederācijas valsts (1542—1560), kurā bīskapa Johana Minhauzena valdīšanas laikā apvienojās Kurzemes bīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija un viņš kļuva par šo zemju bīskapu (vācu: Bischoff der Stiffte Osell, Wieck vnd Churlandt).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1540. gadā Johanu Minhauzenu ievēlēja par Kurzemes bīskapu, bet 1542. gadā par Sāmsalas-Vīkas bīskapu. Viņa valdīšanas laikā Kurzemē sāka ieceļot ebreji. 1557. gadā viņš iecēla savu brāli Kristapu Minhauzenu par Sāmsalas-Vīkas fogtu. Pēc Livonijas kara sākuma 1558. gadā viņš nolēma pārdot savas bīskapijas Dānijas karalim.

1559. gadā Dānijas karalis Frederiks II no Kurzemes un Sāmsalas-Vīkas bīskapa Johana IV nopirka viņa tiesības uz Sāmsalu un tagadējo Lēnes apriņķi, bet pēc tam 1560. gada maijā no koadjutora Ulriha Bēra, kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam (Magnus Herzog von Holstein). 1559. gada septembrī Kristaps Minhauzens noslēdza vienošanos ar dāņu karali Frederiku II par viņa brāļa Johana atteikšanos bīskapa amata par labu Dānijai.