Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas-Vīkas bīskapija (igauņu: Saare-Lääne piiskopkond; vācu: Bistum Ösel-Wiek; lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek; latīņu: Ecclesia Osiliensis) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228. līdz 1560. gadam. Aptvēra daļu no Sāmsalas jeb Sāremā salas un tagadējo Lēnes apriņķi (Lääne) Igaunijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bīskapiju izveidoja pēc Sāmsalas iekarošanas un apvienošanas ar Leales bīskapiju 1228. gada 1. oktobrī ar bīskapa rezidenci Leālē, kas vēlāk tika pārcelta uz Vec-Pērnavu, Hāpsalu un, visbeidzot, uz Kuresāri (Ārensburgu) Sāmsalā. Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā bīskapijas zemes izpostīja Lietuvas un tās sabiedroto (žemaišu, zemgaļu) karaspēks Tranaiša (1263) un Traideņa (1270) vadībā. Pēc 1279. gada bīskapijas Doma baznīca (katedrāle) un domkapituls pastāvīgi atradās Hāpsalā.

Livonijas kara laikā (1558—1582) pēdējais katoļu bīskaps Jānis V fon Minhauzens (Johannes V von Münchhausen) savu bīskapiju pārdeva Dānijas karalim Frederikam II (1560), kura jaunākais brālis Magnuss (Magnus Herzog von Holstein, vēlākais Livonijas karalis) tika ievēlēts par bīskapu. 1560. gada maijā Dānijas karalis no Ulriha Bēra atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. Teritoriju apvienošanas nolūkā Dānija iemainīja Polijai-Lietuvai bīskapijas kontinentālo daļu pret to Sāmsalas daļu, kas agrāk piederēja Livonijas ordenim, tādējādi visa Sāmsala un Kurzemes bīskapija kļuva par Dānijas īpašumu. Magnuss 1578. gadā apmetās Piltenē kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps. 1579. gadā Magnuss padevās Polijas-Lietuvas virskundzībai.

Sāmsalas-Vīkas bīskapi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gotfrīds, 1228—1229,
Heinrihs I, 1234—1260?
Hermanis no Bukshēvdenas (Hermann I von Buxhoevden vai de Becheshovede), 1262?—1285?
Heinrihs II, 1290—1294,
Konrāds I 1297?—1307?
Hartungs, 1310—1321,
Jēkabs, 1322—1337,
Hermanis II no Ozenbriges (von Osenbrügge vai de Osenbrygge), 1338—1362,
Konrāds II, 1363—1374,
Heinrihs III, 1374—1381,
Vinrihs fon Kniprode (Winrich von Kniprode), 1385—1419,
Kaspars Šuvenflugs (Caspar Schuwenflug), 1420—1423,
Kristiāns Kubands (Christian Kuband), 1423—1432,
Jānis I Šute (Johannes I Schutte), 1432—1438,
Ludolfs Grove (Ludolf Grove), 1439—1458 (bīskaps Sāmsalā un Dagdas salā (Hījumā) 1449—1457),
- Johans II Kreils (Johann II Creul (Kreuwel)), 1439—1457 (bīskaps Vīkā, 1449),
Jodokus Hēnšteins (Jodokus Hoenstein), 1460—1471,
Pēteris Vetberhs (Peter Wetberch), 1471—1491,
Jānis III Orgass (Johannes III Orgas (Orgies)), 1492—1515,
Jānis Kīvels (Johannes IV Kyvel (Kievel)), 1515—1527,
Georgs fon Tīzenhauzens (Georg von Tiesenhausen), 1527—1530,
Reinholds no Bukshēvdenas (Reinhold Buxhoevden), 1532—1541, miris 1557. gadā,
Johans V fon Minhauzens (Johannes V von Münchhausen), 1542—1560,
Livonijas Magnuss (Livonijas karalis), 1560—1572.