Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sāmsalas-Vīkas bīskapija (igauņu: Saare-Lääne piiskopkond; vācu: Bistum Ösel-Wiek; lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek; latīņu: Ecclesia Osiliensis) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228. līdz 1560. gadam. Aptvēra daļu no Sāmsalas jeb Sāremā salas un tagadējo Lēnes (Lääne) apriņķi Igaunijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sāmsalas-Vīkas bīskapa pils Hāpsalā (1889)

Bīskapiju izveidoja pēc Sāmsalas iekarošanas un apvienošanas ar Leales bīskapiju 1228. gada 1. oktobrī ar bīskapa rezidenci Leālē, kas vēlāk tika pārcelta uz Vec-Pērnavu, Hāpsalu un, visbeidzot, uz Kuresāri (Ārensburgu) Sāmsalā. Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā bīskapijas zemes izpostīja Lietuvas un tās sabiedroto (žemaišu, zemgaļu) karaspēks Tranaiša (1263) un Traideņa (1270) vadībā. Pēc 1279. gada bīskapijas Doma baznīca (katedrāle) un domkapituls pastāvīgi atradās Hāpsalā.

Livonijas kara laikā (1558—1582) pēdējais katoļu bīskaps Jānis V fon Minhauzens (Johannes V von Münchhausen) savu bīskapiju pārdeva Dānijas karalim Frederikam II (1560), kura jaunākais brālis Magnuss (Magnus Herzog von Holstein, vēlākais Livonijas karalis) tika ievēlēts par bīskapu. 1560. gada maijā Dānijas karalis no Ulriha Bēra atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. Teritoriju apvienošanas nolūkā Dānija iemainīja Polijai-Lietuvai bīskapijas kontinentālo daļu pret to Sāmsalas daļu, kas agrāk piederēja Livonijas ordenim, tādējādi visa Sāmsala un Kurzemes bīskapija kļuva par Dānijas īpašumu. Magnuss 1578. gadā apmetās Piltenē kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps. 1579. gadā Magnuss padevās Polijas-Lietuvas virskundzībai.

Sāmsalas-Vīkas bīskapi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sāmsalas-Vīkas bīskapu saraksts Kuresāres pilī.

Bīskapijas nauda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]