Kvedlinburgas annāles

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kvedlinburgas annāļu lapa, kas apraksta 1009. gada (MIX) notikumus un piemin Lietuvas vārdu.

Kvedlinburgas annāles (latīņu: Annales Quedlinburgenses) jeb Kvedlinburgas hronika (latīņu: Chronicon Quedelnburgium) ir viena no viduslaiku vācu hronikām, kurā aprakstīti notikumi no pasaules radīšanas līdz Otonu dinastijas valdīšanas laikam. Hronika rakstīta viduslaiku latīņu valodā un sacerēta Kvedlinburgas abatijā ap 984.—1025. gadu, īpašu uzmanību pievēršot attiecībām ar poļu kēniņiem Boļeslavu un Meško II. Mūsdienu izdevumi balstās uz nepilnīgu hronikas norakstu, kas tapis Reformācijas laikā 16. gadsimtā.

Hronikas autore[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzskata, ka anonīmā hronikas autore ir bijusi kāda no Kvedlinburgas klostera dižciltīgajām mūķenēm.[1] Klosteri 936. gadā savam tēvam Heinriham I par godu bija dibinājis viņa dēls, nākamais Svētās Romas impērijas ķeizars Otons I.

45 lapas garo hronikas rokrakstu 1516. gadā pārrakstīja Georgs Fabrīcijs (Fabricius) un kā Kvedlinburgas hroniku latīņu: Chronicon Quedelnburgium) kopā ar Merzeburgas Tītmāra hroniku iekļāva 1569. gadā pabeigtajās "Annālēs" (Annalium urbi Misnae). Savukārt Vitenbergas Universitātes profesors Petrus Albinus (miris 1598) to iekļāva savā hroniku krājumā kā "Sakšu hroniku" (Chronicum Saxonicum).

Lietuvas nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1009. gada notikumu aprakstā pirmo reizi rakstos minēts Lietuvas nosaukums:

Sanctus Bruno qui cognominatur Bonifacius archepiscopus et monachus XI. suæ conuersionis anno in confinio Rusciæ et Lituæ a paganis capite plexus cum suis XVIII, VII. Id. Martij petijt coelos.[2]

"Svētais Bruno, saukts Bonifācijs, arhibīskaps un mūks, sava pievēršanas darba 11. gadā Krievzemes un Lietuvas robežzemē tika pagānu nokauts un līdz ar saviem 18 sekotājiem debesīs nonācis."[3]

Jauno laiku izdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filozofs Gotfrīds Leibnics hroniku 1710. gadā iekļāva savā Braunšveigas reto rakstu krājumā Scriptores rerum Brunsvicensium ar nosaukumu "Kvedlinburgas sakšu hronika" (Chronicon Saxonum Quedlinburgense). 1839. gadā Hanoverē Georgs Heinrihs Percs (Pertz) avotu krājuma Annales, chronica et historiae aevi Saxonici 3. sējumā iespieda hroniku latīņu oriģinālvalodā ar nosaukumu "Kvedlinburgas annāles". 1862. gadā Tallinas skolotājs Eduards Vinkelmans (Winkelmann) to pārtulkoja un izdeva vāciski kā "Kvedlinburgas gadagrāmatas" (Die Jahrbücher von Quedlinburg).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Martina Giese (Hrsg.): Scriptores rerum Germanicarum in usum scholarum separatim editi 72: Die Annales Quedlinburgenses. Hannover 2004». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 28. martā. Skatīts: 2018. gada 12. augustā.
  2. Albinus, Petrus Fabricius, Georg. Chronicon Quedlenburgense ab initio mundi per aetates.
  3. Eduards Liniņš. «9. marts. Hronikā "Kvedlinburgas annāles" pirmo reizi minēts Lietuvas vārds». Šī diena vēsturē. Latvijas Radio. Latvijas Sabiedriskais medijs, 2018. gada 19. marts. Skatīts: 2018. gada 12. augustā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]