Kālidāsa (sanskritā: कालिदास, Kālidāsa) bija dzejnieks un dramaturgs, kas 4. vai 5. gadsimtā dzīvoja mūsdienu Indijas teritorijā. Viņš tiek uzskatīts par Indijas diženāko sanskritā rakstošo rakstnieku.[1] Viņa nozīmē Indijā tiek salīdzināta ar Viljama Šekspīra nozīmi Anglijā. Kālidāsas dzeja un lugas balstās uz hindu mitoloģiju un filozofiju.
Kālidāsas trīs ievērojamākās lugas ir Mālawikāgnimitra, Abhijñānashākuntala un Vikramorwasheeya, bet no liroepikas žanra ievērojamākie darbi ir Raghuvamsha un Kumārasambhawa.
