Kālija oksīds
| Nosaukums | Kālija oksīds |
| Ķīmiskā formula | K2O |
| Molmasa | 94,196 g/mol |
| Blīvums | 2350 kg/m3 |
| Šķīdība ūdenī | reaģē veidojot KOH |
| Kušanas temperatūra | 350 °C (sadalās par K2O2 un K) |
| Nosaukums | Kālija superoksīds |
| Ķīmiskā formula | KO2 |
| Molmasa | 71,10 g/mol |
| Blīvums | 2140 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 425 °C (sadalās) |
Kālija oksīds ir cieta viela, kas reaģē ar ūdeni un gaisa mitrumu veidojot kālija hidroksīdu.
Kālija oksīdu (K2O) iegūst oksidējot nelielus daudzumus kālija ar maziem daudzumiem gaisa skābekļa, lai novērstu peroksīda veidošanos. Lietojot metālisku kāliju lai no vakuuma aizvāktu pēdējās skābekļa paliekas, galvenais blakusprodukts ir kālija oksīds. Kālija oksīdu lieto par neorganiskās sintēzes izejvielu.
Kālija peroksīdu (K2O2) iegūst dedzinot kāliju gaisā. Šajā reakcijā veidojas arī kālija oksīds un kālija superoksīds (KO2).
Kālija superoksīdu (KO2) iegūst dedzinot izkausētu kāliju tīrā skābeklī. Kālija superoksīdu lieto gaisa reģenerēšanai, jo tas absorbē oglekļa dioksīdu un ūdeni, un procesā izdala skābekli.