Lēvenrū parks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lēvenrū parks
Löwenruh
Lēvenrū parks
Lēvenrū parks (Tallina)
Lēvenrū parks
Lēvenrū parks
Tips Publiskais parks
Atrašanās vieta Valsts karogs: Igaunija Kristīne, Tallina, Igaunija
Platība 9 ha
Apsaimniekotājs Kristīnes priekspilsētas direkcija
Atvērts 1798. gadā
Statuss Atvērts visu gadu

Lēvenrū (igauņu: Löwenruh) ir publiskais parks Tallinas pilsētas daļā Kristīnē, kvartālā starp Mustamē, Linnu, Algi un Rēgu ielām. Parka pamatlatība 5,9 hektāri, kopā ar blakusplatībām 9 hektāri.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējais Lēvenrū parks veidojies ap muižas kompleksu, kas Tallinas Kristīnentāles apkaimē radās 17. gadsimta beigās. Pēc Zviedrijas kapitulācijas Ziemeļu karā muiža nonāca toreizējā Igaunijas gubernatora Frīdriha fon Lēvena (vācu: Friedrich von Löwen) (1728-1736) īpašumā, kura vārdā muiža, bet vēlāk arī Lēvenrū izpriecu dārzs tika nodēvēts. 18. gadsimta vidū muiža kļuva par ievērojamāko Tallinas arpilsētas rezidenci.

18. gadsimta beigās muiža nonāca ģenerāļa Frīdriha fon Rozena īpašumā. Jaunais īpašnieks ne vien organizēja jaunu ēku būvniecību, bet plānoja arī ainavu parka izveidi ar kanāliem, mākslīgām salām, tiltiem.

1798. gadā Lēvenrū vasaras muižas teritorijā tika atvērts izpriecu un atpūtas dārzs ar vasaras restorānu, konditoreju, deju zāli, boulinga zāli, šautuvi. Šeit tika rīkotas arī teātra izrādes, kuru iniciators bija Augusts fon Kocebī. Bez izklaides funkcijām vasaras dārzā bija iespējams saņemt arī dziednieciskās procedūras, tā kā Linnu ielas rajonā toreiz tecēja dzelzi, sēru un citas minerālvielas saturošs avots.

19. gadsimtā muiža piederēja Frīdriha Noltkeles sabiedrībai, kas šeit ražoja etiķi, šokolādi un krāsas. Šajā laikā Tallinas iedzīvotāju vidū Lēvenrū izpriecu dārzu sāka izkonkurēt Kadriorga. Spēcīgā konkurences Lēvenrū izpriecu dārzu noveda dziļā pagrimumā, vairākus gadu desmitus ēkas stāvēja neizmantotas.

Turpinot saimniecisko darbību Lēvenrū muižas īpašumā tika izveidots apjomīgs zivju dīķis.

1866. gadā Lēvenrū muižā izcēlās ugunsgrēks, kura laikā tika nopostīta pati muižas ēka, kā arī vairākas saimniecības ēkas.

1936. gadā Lēvenrū muižas īpašumus iegādājās AS Kopli, kas vēlējās šeit izveidot valsts mēroga dārzkopības mācību centru.

Padomju laikos bijušajos Lēvenrū īpašumos tika izvērsta plaša saimnieciska darbība, ieskaitot augļkopību un zivjaudzēšanu. Lēvenrū dīķos tika audzētas foreles, vēlāk arī karpas. Padomju saimniecība tika likvidēta 1957. gadā.

1976. gadā parkā tika uzcelta Pionieru pils. Pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas ēka pārbūvēta par lielveikalu "Kullo".

1993. gadā Lēvenrū parks ieguva valsts aizsargājamās teritorijas statusu.[1][2][3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1] Lēvenrū parka vēsture. Eesti Poostimees. (igauniski)
  2. [2] Lēvenrū parka vēsture. Eesti Poostimees. (igauniski)
  3. [3] Tallinas parku aizsargājamās teritorijas. (igauniski)