Līču-Laņģu alas

Līču-Laņģu alas ir alas, kas atrodas Līču-Laņģu klintīs, apmēram 1 km no Liepas, Cēsu novada Liepas pagastā. Kādreiz klintīs atradās 12 alas, tomēr tagad ir tikai 10: Līču aizas ala, Līča Gaisa ala, Līču niša, Līču apakšala, Līču augšala, Bezdibeņa Avota ala, Laņģu niša, Vidējā Laņģu ala un Lielā Laņģu ala.

Līču niša (2023. gada marts)

Līču apakšalas ieeja (2023. gada marts)

Līču augšalas ieeja (2023. gada marts)

Bezdibeņa Avota alas ieeja (2023. gada marts)

Laņģu niša (2023. gada marts)

Alas

• Līču aizas ala ir pirmā ala, kas atrodas Līču klintīs. Pirms 10 000 gadiem šī bija viena no lielākajām alām Līču klintīs, ko veidojis avots. Kādā nenoteiktā laikā iebruka tās griesti. Tagad no šīs lielās alas palikusi tikai 9 metrus garā Līču aizas ala.
• Virs Līču aizas alas atrodas Līča Gaisa ala. Alai ir trīs ieejas, no kurām savulaik tecējis avots. Alas kopējais garums sasniedz 6 metrus.
• Līču niša ir niša, kas atrodas Līču klintīs, 50 metru attālumā no Līču aizas alas. Tā ir neliela niša ar 3 metru platumu un 1,2 metru dziļumu.
• Līču apakšala jeb Līču avotala ir ala, kas atrodas Līču klintīs, 100 metru attālumā no Līču aizas alas. Tā ir 12 metrus gara, šaura un zema ala, no kuras izplūst lēns avots. Lai iekļūtu alā, nepieciešams hidrotērps. Alas iekšpusē ir ūdenskritums, kuru var dzirdēt pie alas ieejas pavasarī.
• Līču augšala ir ala, kas atrodas Līču klintīs, līdzās Līču apakšalai. Tā ir 7 metrus gara un šaura ala, kurā dziļāk iet dzīvnieku eja, ko cilvēks nevar izlīst.
• Bezdibeņa Avota ala ir ala, kas atrodas Laņģu klintīs, to vidū. Alas iekšpusē ir 4 metrus dziļš dīķis jeb aka, kas radusies no alas izplūstošā avota. Iespējams, ka tagad šī dīķa dziļums ir samazinājies. Alas garums ir 5 metri.
• Laņģu niša ir iespaidīga niša, ko var aplūkot, ejot pa Līču-Laņģu dabas taku. Nišas platums ir 4 m un dziļums 3 m. Pie Laņģu nišas ieejas ir soliņš.
• Vidējā Laņģu ala atrodas zem Bezdibeņa Avota alas. Alas kopējais garums bija 32 metri, tagad alas garums ir 25 m. Alai kādreiz bija plaisai līdzīga ieeja, pa kuru bija jāiet cauri avotam, bet tagad šī ieeja ir krietni sarukusi un cilvēks nevar pa to izlīst.
• Lielā Laņģu ala atrodas 50 metrus augšup pa straumi no Vidējās Laņģu alas. Šī ir garākā ala Laņģu klintīs. 2014. gadā alas garums tika mērīts līdz 72 metriem, šobrīd iespējams, ka alas garums ir mainījies, jo no alas iztek spēcīgs avots. 1974. gadā, kad Guntis Eniņš atklāja šo alu, tās garums bija 6 metri, pēc 15 gadiem alas garums tika mērīts vēlreiz, un kopējais garums sasniedza 48 metrus. Ap 2014. gadu ala tika izmērīta vēlreiz, šoreiz tika iegūts pašreizējais alas garums — 72 metri. Vēl 1989. gadā bija ievērots ka alā atradās visaugstākais pazemes ūdenskritums Latvijā, bet ap 2009. gadu ūdenskritums vairs nefunkcionēja, jo no alas izplūstošais avots tek pa citu gultni. Agrāk alā varēja iekļūt pa ieeju, pa kuru bija jārāpo pa dubļiem, bet tagad alā var iekļūt stāvus.

Bijušās alas

• Krāčavota ala bija pēdējā no Laņģu klinšu alām. Alai bija grūti piekļūt, jo no tās izplūda spēcīgs avots, radot ūdenskritumu. Ala bija 7,3 metrus gara ar diviem stāviem un "logu" ar skatu uz āru. Ala tika izpētīta 1989. gadā un sabruka aptuveni 1990.-2000. gadā. Ala sabruka, jo izveidojies "logs" kļuva pārāk liels, un alas griesti sabruka.
• Mazā Laņģu ala atradās starp Bezdibeņa Avota alu un Vidējo Laņģu alu, no alas iztecēja avots, kas bija izveidojis 4,2 metrus garu alu. Pēdējais alas apsekojums un mērījums bija 1996. gadā, nav zināms, kad ala sabruka, jo tajā laikā Līču Laņģu klintis, un alas netika aktīvi pētītas, taču iespējams, ka tā sabruka laikā no 1996. līdz 2003. gadam, jo ​​2004. iznākusi grāmata par Latvijas alām (autors Guntis Eniņš), kurā Mazā Laņģu ala nebija aprakstīta, bet citas alas gan.

Literatūra

• Guntis Eniņš. Nezināmā Latvija. 2015. 194.-199. lpp.