Līdakveidīgās

Vikipēdijas lapa
Līdakveidīgās
Esociformes (Cuvier, 1816)
Līdaka (Esox lucius)
Līdaka (Esox lucius)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
MegaklaseKaulzivis (Osteichthyes)
VirsklaseStarspurzivis (Actinopterygii)
KlaseStarspures (Actinopteri)
ApakšklaseModernās kaulzivis (Neopterygii)
InfraklaseĪstās kaulzivis (Teleostei)
KohortaProgresīvo kaulzivju kohorta (Euteleosteomorpha)
ApakškohortaLašu apakškohorta (Protacanthopterygii)
KārtaLīdakveidīgās (Esociformes)
Iedalījums
Līdakveidīgās Vikikrātuvē

Līdakveidīgās (Esociformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii). Šajā kārtā ir 11 sugas, kas iedalītas 2 dzimtās. Līdakveidīgo zivju kārta ir tuvu radniecīga lašveidīgajām (Salmoniformes) zivīm. Vecākās sistemātikās līdakveidīgās zivis tika iedalītas lašveidīgo zivju kārtā.

Senākās līdakveidīgās zivis parādījās apmēram krīta perioda vidū. Mūsdienu līdakveidīgās zivis mājo Ziemeļamerikā un Eirāzijā. Latvijā sastopama viena līdakveidīgo zivju suga — līdaka (Esox lucius).[1]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdakveidīgās zivis ir plēsīgas, kuras medī no slēpņa, pacietīgi gaidot garām peldošu upuri. Līdakas ir daudz lielākas nekā dūņugrunduļi, kuri parasti ir mazāki par 20 cm. Vislielākā no dūņugrunduļu dzimtas ir Aļaskas dallija (Dallia pectoralis), kas sasniedz 33 cm garumu.[2][3] Garākā līdakveidīgo zivju suga ir maskinonga (Esox masquinongy), kuras ķermeņa garums var sasniegt 183 cm garumu, bet svars 31,8 kg.[4] Toties smagākā ir līdaka (Esox lucius), kuras ķermeņa garums sasniedz 150 cm, bet svars 35 kg.[5]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]