Īstās kaulzivis
| Īstās kaulzivis Teleostei (Müller, 1846) | |
|---|---|
 Karpa (Cyprinus carpio) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomatha) |
| Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Virsklase | Starspurzivis (Actinopterygii) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Apakšklase | Modernās kaulzivis (Neopterygii) |
| Infraklase | Īstās kaulzivis (Teleostei) |
 Īstās kaulzivis Vikikrātuvē | |
Īstās kaulzivis (Teleostei) ir viena no starspurzivju klases (Actinopterygii) infraklasēm, kas pieder moderno kaulzivju (Neopterygii) apakšklasei.[1] Šajā infraklasē ir apmēram 20 000 mūsdienās dzīvojošu zivju sugu, kas iedalītas 40 kārtās. Lielākā daļa no visām pasaules zivīm pieder šai infraklasei.[2]
Īpašības
[labot | labot pirmkodu]Īstajām kaulzivīm ir kustīgs augšžoklis un atbilstoša muskulatūra. Šāda anatomiskā uzbūve ļauj īstajām kaulzivīm žokļus izbīdīt ārā no mutes.[3]
To astes spura ir simetriska — astes spuras apakšējā daļa un augšējā daļa ir apmēram vienādā lielumā. Mugura īstajām kaulzivīm beidzas pie astes spuras iesākuma. Salīdzinoši citām zivju grupām mugura nedaudz pārsedz astes spuras augšējo daļu.[3]
Sistemātika
[labot | labot pirmkodu]Īsto kaulzivju infraklase (Teleostei)[1]
- Elopu megakohorta (Elopocephalai)
- Elopu kohorta (Elopomorpha)
- Kaulmēļzivju megakohorta (Osteoglossocephalai)
- Kaulmēļzivju virskohorta (Osteoglossomorpha)
- Siļķu virskohorta (Clupeocephala)
- Kaulpūšļu kohorta (Otomorpha)
- Gludgalvju apakškohorta (Alepocephali)
- Kaulpūšļu apakškohorta (Ostariophysi)
- Kaulpūšļu sekcija (Otophysa)
- Knābjlašu sekcija (Anotophysa)
- Siļķu apakškohorta (Clupei)
- Progresīvo kaulzivju kohorta (Euteleosteomorpha)
- Lašu apakškohorta (Protacanthopterygii)
- Progresīvo kaulzivju apakškohorta (Neoteleostei)
- Kurkuļzivju infrakohorta (Ateleopodia)
- Ķirzakzivju infrakohorta (Eurypterygia)
- Ķirzakzivju sekcija (Cyclosquamata)
- Zobzvīņzivju sekcija (Ctenosquamata)
- Starzivju apakšsekcija (Acanthomorphata)
- Bārdzivju divīzija (Polymixiipterygii)
- Dzelkņstarzivju divīzija (Acanthopterygii)
- Lampridu divīzija (Lampripterygii)
- Mencu un makšķerniekzivju divīzija (Paracanthopterygii)
- Lukturzivju apakšsekcija (Myctophata)
- Starzivju apakšsekcija (Acanthomorphata)
- Pūķzivju apakškohorta (Stomiati)
- Salamandrzivju apakškohorta (Lepidogalaxii)
- Kaulpūšļu kohorta (Otomorpha)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 «Phylogenetic classification of bony fishes, 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. martā. Skatīts: 2019. gada 14. februārī.
- ↑ Miller, Stephen, and John P. Harley. Zoology, Seventh Edition, pg 297. McGraw-Hill Higher Education. New York, 2007.
- 1 2 Benton, Michael J. (1990). Vertebrate Paleontology. London: Chapman & Hall. ISBN 0-412-54010-X.