LGBT tiesības Latvijā
 | Šajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas (LGBT) Latvijā saskaras ar juridiskām problēmām, ar kādām nesaskaras heteroseksuāli cilvēki.[nepieciešama atsauce] Valstī ir atļautas kā vīriešu, tā sieviešu viendzimuma seksuālās attiecības, taču viendzimuma pāru kopdzīve netiek oficiāli atzīta un viņiem nav nodrošinātas tās pašas tiesības, kādas heteroseksuāliem pāriem laulībā.
Demokratizācijas process Latvijā ir ļāvis gejiem un lesbietēm dibināt organizācijas savu tiesību aizstāvībai, kā arī atvērt bārus, bibliotēku, kafejnīcas, klubus, utt. Dažāda veida pasākumi, tostarp izglītojoši un kultūras, var tikt brīvi organizēti. Tomēr sabiedrība Latvijā nav sasniegusi augstu iecietības līmeni attiecībā pret seksuālajām minoritātēm.[1] 2014. gada novembrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izsauca plašu diskusiju vilni, publiski Twitter mājaslapā atzīstoties savā seksuālajā orientācijā.[2]
Likumi saistībā ar viendzimuma seksuālajām attiecībām
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1992. gadā, neilgi pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, homoseksuālas darbības tika dekriminalizētas.[3] Brīvprātīgās seksuālās attiecībās, neatkarīgi no dzimuma vai seksuālās orientācijas, iespējams stāties no 16 gadu vecuma.[4]
Viendzimuma attiecību juridiskā atzīšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā šobrīd viendzimuma attiecības netiek juridiski atzītas nedz kopdzīves, nedz laulību veidā.
2006. gadā tika mainīta Satversme, lai novērstu mēģinājumus legalizēt viendzimuma laulības.[5] Satversmes 110. pants līdz grozījumiem skanēja šādi: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”[6] Pēc pieņemtajiem grozījumiem šādi: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”[7]
Neskatoties uz to, 2015. gada 30. janvārī Saeimas deputāts Veiko Spolītis iesniedza tā saukto „partnerattiecību likumprojektu”, kurš ļautu jebkurām divām personām, neatkarīgi no to dzimuma, noslēgt savā starpā kopdzīvi.[8] Iniciatīvu 2015. gada 24. februārī noraidīja Saeimas Juridisko lietu komisija, atsaucoties uz to, ka šī likuma dēļ būtu jāmaina Civillikums.
2015. gada martā portālā „ManaBalss.lv” tika uzsākta parakstu vākšana par Kopdzīves likuma pieņemšanu, kas pēc savas būtības ir līdzīgs iepriekš noraidītajam deputāta Veiko Spolīša priekšlikumam. Lai iniciatīvu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, ir jāsavāc vismaz 10 000 iedzīvotāju parakstu. 2017. gada decembrī iniciatīva savāca vajadzīgo Latvijas iedzīvotāju parakstu skaitu.[9]
Adopcija un ģimenes plānošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas likumdošana atļauj adoptēt bērnu ikvienai personai, kura ir sasniegusi 25 gadu vecumu. Taču personas, kuras savā starpā nav apprecējušās, nevar adoptēt to pašu bērnu,[10] proti adoptēt bērnu var tikai viena šī pāra persona. Kopā dzīvojošiem lesbiešu pāriem ir iespējams saņemt mākslīgo apaugļošanu.
Militārais dienests
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Homoseksuāliem cilvēkiem Latvijā nav aizliegts dienēt armijā.
Diskriminācijas aizliegumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2006. gada septembrī Saeima pieņēma grozījumus darba likumā, aizliedzot diskrimināciju darba vietā uz seksuālās orientācijas pamata. Sākotnēji parlaments neiekļāva šādu prasību likumā, taču valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atteicās izsludināt likumprojektu, kamēr konkrētā prasība netiks iekļauta.[11]
LGBT tiesību kustība Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc 2005. gadā, pirmā Rīgas praida laikā, piedzīvotajām nekārtībām un lielo sabiedrības naidu pret seksuālajām minoritātēm,[12] daži LGBT kopienas aktīvisti, viņu draugi, ģimenes locekļi un atbalstītāji nolēma kopīgi dibināt organizāciju "Mozaīka",[13] kura censtos veicināt cieņu pret seksuālajām minoritātēm un iestātos par LGBT cilvēku tiesiskā stāvokļa uzlabošanos Latvijā. Organizācija tika dibināta 2006. gada 18. februārī. Neilgi pēc tam, kā atbilde nesen izveidotajai "Mozaīkai", tika dibināta pret LGBT tiesībām vērstā kustība "NoPride", kura visredzamākā bija 2006. gada Rīgas Draudzības dienās (otrajā Rīgas praidā).
Kopsavilkums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Viendzimuma seksuālās attiecības |  (legalizētas 1992. gadā)
|
| Vienāds vecuma cenzs starp hetero- un homoseksuālām attiecībām |
|
| Diskriminācijas aizliegums darba tirgū | (kopš 2006. gada)
|
| Diskriminācijas aizliegums preču un pakalpojumu jomā | 
|
| Diskriminācijas aizliegums pārējās jomās (ieskaitot netiešo diskrimināciju un naida runu) |
|
| Viendzimuma laulības | (saskaņā ar 2006. gada grozījumiem Satversmē aizliegtas)
|
| Viendzimuma pāru atzīšana citā juridiskā formā | (Partnerības regulējums no 2024. gada 1. jūlija)[14]
|
| Viendzimuma pāriem iespējama pabērnu adopcija |
|
| Viendzimuma pāriem pieejama vispārējā adopcija |
|
| Gejiem un lesbietēm atļauts dienēt armijā |
|
| Tiesības mainīt dzimumu |
|
| Lesbietēm pieejama mākslīgā apaugļošana |
|
| Geju pāriem pieejams komerciālais surogātisms |
|
| Vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem, atļauts nodot asinis | [15]
|
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Aleks Tapinsh. «Homophobic Attitudes Remain Entrenched». Transitions Online, 2007. gada 4. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 10. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 20. februāris. Arhivēts 2007. gada 10. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Gay rights in eastern Europe just took a big step forward, The Washington Post, 6 November 2014, accessed 9 November 2014
- ↑ ILGA-Europe, country page for Latvia Arhivēts 2007. gada 22. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (accessed 13 May 2007).
- ↑ «National Laws - Legislation of INTERPOL member states on sexual offences against children - Latvia - Lettonie - Letonia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2001. gada 27. septembrī. Skatīts: 2010. gada 5. oktobrī. Arhivēts 2001. gada 27. septembrī, at the Library of Congress
- ↑ Laura Sheeter, "Latvia defies EU over gay rights", BBC News website, 16 June 2006.
- ↑ «Latvijas Republikas Satversme». LIKUMI.LV.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 9. decembrī. Skatīts: 2008. gada 23. oktobrī. Arhivēts 2008. gada 9. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Ziņas / Diena». www.diena.lv.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 21. novembrī.
- ↑ http://www.likumi.lv/doc.php?id=225418
- ↑ The text of these amendments is available online from the official website of the Saeima Arhivēts 2016. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē. and the portal POLITIKA.LV.
- ↑ "Protests disrupt Latvia gay march", bbc.co.uk, 23 July 2005.
- ↑ «Baltic Pride». www.mozaika.lv.
- ↑ «Svinot partnerattiecību regulējuma ieviešanu Latvijā, sestdien notiks tradicionālais praida gājiens». tv3.lv (latviešu). 2024-06-11. Skatīts: 2024-06-20.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2015. gada 21. novembrī. Arhivēts 2016. gada 6. martā, Wayback Machine vietnē.