Rīgas praids

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Rīgas praids ir Latvijas geju, lesbiešu, biseksuāļu un transpersonu (GLBT) ikgadējs pasākums, kas pirmo reizi notika 2005. gadā. Latvijā gan pirmais gājiens, gan 2006. gadā organizētie pasākumi saistās ar vardarbīgiem protestiem (praida dalībnieku apmētāšana ar olām, izkārnījumiem), ko nosodīja starptautiskā sabiedrība.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas praids 2005[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ideja Latvijā rīkot Praidu radās jau 2002. gadā, kad sadarbībā ar Zviedrijas organizāciju Gay Camp Jēkabpils rajonā notika pirmā vasaras nometne gejiem "Gayland". Sākumā Praida rīkošanā bija iesaistīti visi gejklubi, bāri, LGBT organizācijas, kā arī tai laikā pastāvošā LGBT tūrisma aģentūra "Sartus". Gejklubu XXL un Purvs telpās notika regulāras apspriedes par Praida formu, programmu un visdažādākajiem organizatoriskajiem jautājumiem. Tika reģistrēts Interneta domēns pride.lv.

Praids tika plānots kā vērienīgs un krāšņs pasākums ar koncertiem, filmu festivālu, gājienu un citiem pasākumiem. Pirmais Praids bija paredzēts 2004. gadā, taču pasākums nenotika, jo organizēšanā iesaistītās puses nespēja laikus saplānot un nodrošināt pasākuma norisi, tāpēc Praids tika atlikts uz vēlāku laiku. Vēlāk Praida organizēšanas ideju pārtvēra organizācija "ILGA Latvija" (toreiz Geju un lesbiešu jauniešu atbalsta grupa - GLJAG), kura 2005. g. vasarā rīkoja pirmo Rīgas praidu. Centrālais ieplānotais pasākums — gājiens Vecrīgā 23. jūlijā — tika saskaņots Rīgas domē, pēc tam saskaņošana tika atteikta. Atteikums bija pārsūdzēts tiesā un atzīts par nelikumīgu. Gājiens notika un Rīgas ielās praidu sagaidīja ievērojams skaits skatītāju, tajā skaitā nelielas mobilas protestētāju grupiņas (2 līdz 8 cilvēku sastāvā), kuras mēģināja izraisīt masu nekārtības taču viņiem tas neizdevās, un gājiena dalībnieki kustējās policijas aizsardzībā. Seminārā par seksuālajām minoritātēm piedalījās ap 100 cilvēku un gājienā ap 150. Tika aizturēti astoņi protestētāji.

Rīgas praids 2006[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. g. jūlijā tika plānots otrais Rīgas praids. Tā ieplānotais centrālais pasākums bija 22. jūlija gājiens Vērmaņdārza apkārtnē. Iespējamo gājienu nosodīja daudzas kristiešu draudzes, Latvijas Pirmā partija, Nacionālā Spēka Savienība (NSS) un vairākas nevalstiskās organizācijas. Biedrība "Pret straumi" dažu nedēļu laikā savāca vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstus ar prasību neatļaut gājienu. Atbalstu gājiena atļaušanai pauda laikraksts "Diena". Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars paziņoja, ka gājiens ir jāaizliedz, jo policija nespēs garantēt sabiedrisko kārtību.

19. jūlijā Rīgas Dome atteicās saskaņot gājienu, kā iemeslu minot draudus sabiedriskajai drošībai. LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka" šo lēmumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā, kas 21. jūlija sēdē viņu prasību neapmierināja, respektīvi - tiesa atstāja spēkā Domes noteikto gājiena aizliegumu. Nākamā gada aprīlī Administratīvā apgabaltiesa slēgtā sēdē atzina[1] atteikumu par prettiesisku; novembrī Augstākās tiesas Senāts apgabaltiesas spriedumu atstāja spēkā.[2]

22. jūlijā uz ielām pulcējās vairāk par simtu protestētāju. Preses konferencē tika paziņots, ka nesankcionētos gājienos praida rīkotāji nedošoties, bet tikai organizēšot konferenci viesnīcas Reval Hotel Latvia telpās. Pirms tam daži homoseksuāļi piedalījās dievkalpojumā Anglikāņu baznīcā. Visās pasākumu vietās praida dalībniekiem uzbruka oponenti. Kopumā policija aizturēja 14 cilvēkus no pēdējo vidus. Pret vienu no aizturētajiem uzsāka kriminālprocesu. Uzbrukumus piedzīvoja arī Eiroparlamenta deputāti, kas sola par Latvijā valdošo homofobiju sūdzēties Eiropā.

Rīgas praids 2007[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. g. no 31. maija līdz 3. jūnijam biedrība "Mozaīka" rīkoja "Draudzības dienas" un gājienu par vienlīdzību ar ES un LR finansiālo atbalstu. Gājiens (aptuveni 800 dalībnieku) notika norobežotā un apsargātā teritorijā Rīgas centrā, Vērmaņa dārzā. Gājiena drošību garantēja Latvijas Valsts policijas spēku klātbūtne.

Latvijas LGBT kopienu atbalstīt ieradās Zviedrijas un Lielbritānijas pilsoņi. Zviedrijas migrācijas un bēgļu lietu ministrs Tobiass Bilstrēms. Eiropas parlamenta deputāte Žanina Hennis- Plasharta un Katalaina Buitenvega. Vācijas Bundestāga deputats- Folkers Beks.

Draudzības dienu ietvaros biedrība "Mozaīka", sadarbībā ar Resursu centru sievietēm "Marta", rīkoja Ģimenes konferenci. Konferences tēma- reālās situācijas analīze Latvijas ģimenēs.

Notika arī pirmā geju un lesbiešu vecāku atbalstgrupas tikšanās. LGBT filmu kinovakars.

Viesnīcā Reval Hotel Latvia darbojās draudzības dienu Informācijas centrs.

Gājiena noslēgumā Vērmanes dārzā izskanēja divi petaržu sprādzieni. Sprādziena rīkotāji- aizturēti. Pret gājienu protestēja "Jaunā paaudze" ar Alekseju Ļedjajevu priekšgalā.

2005. un 2006. g. gājienu rīkotāji "ILGA Latvija" 2007. g. iebilda pret pasākumu, atsaucoties uz pašu veikto seksuālo minoritāšu aptauju, kurā 82% aptaujāto praidu nevēlējās.[3]

Rīgas praids 2008[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Mozaīkas" organizētais Draudzības dienu gājiens jeb praids (kurā bija sapulcējušies aptuveni 200 dalībnieku, no kuriem lielākā daļa bija viesi no citām valstīm), Rīgā notika 31. maijā, kur tā rīkošanai tika piešķirta 11. novembra krastmala pilsētas centrā (krastmala tika nožogota un satiksme slēgta, bez tam gājiena dalībniekus sargāja vairāki simti policistu).

Baltijas praids 2009 (Rīgā)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas praida logo

Notika 16. maijā. 8. maijā Rīgas domes komisija vienojās ar gājienu rīkotājiem par maršruta izmaiņām, 14. maijā komisija izskatīja pieteikumu no jauna un Rīgas pilsētas izpilddirektors to aizliedza.[4] 15. maijā Administratīvā rajona tiesa aizliegumu atcēla.

Baltijas praids 2012 (Rīgā)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada 2. jūnijā rīkotais gājiens no Ģertrūdes un Tērbatas ielu krustojuma līdz Vērmanes dārzam noritēja bez nopietniem starpgadījumiem, policija aizturēja vienu protestētāju. Pēc gājiena noslēgšanās pāris stundas Vērmanes dārzā notika sapulce. Pasākumā oficiāli piedalījās ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere, to apmeklēja arī ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs.[5]

Europride 2015 (Rīgā)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izkonkurējot Barselonu, Milānu un Mančesteru, Rīga ir ieguvusi tiesības 2015. gadā organizēt vienu no lielākajiem Eiropas valstu LGBT pasākumiem - "Europride"[6]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]