Vaira Vīķe-Freiberga

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vaira Vīķe-Freiberga
Ministru prezidenta tikšanās ar eksprezidenti (4108711953).jpg
Vaira Vīķe-Freiberga 2009. gadā
Latvijas Valsts prezidente
Amatā
1999. gada 8. jūlijs — 2007. gada 7. jūlijs
Premjerministrs
Priekštecis Guntis Ulmanis
Pēctecis Valdis Zatlers

Dzimšanas dati 1937. gada 1. decembrī (84 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latviete
Politiskā partija bezpartijiska
Dzīvesbiedrs(-e) Imants Freibergs
Profesija zinātniece, pasniedzēja
Augstskola
Paraksts Vaira Vike Freiberga signature.svg

Vaira Vīķe-Freiberga (dzimusi Vaira Vīķe 1937. gada 1. decembrī Rīgā) ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore. Pēc atgriešanās no emigrācijas Kanādā vadījusi Latvijas Institūtu, bet 1999. gadā tikusi ievēlēta par Latvijas Valsts prezidenti (2003. gadā amatā ievēlēta atkārtoti). 2001. gadā atzīta par Eiropas Gada cilvēku Latvijā. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle.

Par savu mērķtiecīgo un enerģisko darbību ārpolitikā un Latvijas 20. gadsimta vēstures problēmu popularizēšanu un skaidrošanu, iemantojusi plašu Latvijas iedzīvotāju atzinību, kā arī atpazīstamību starptautiskajā politiskajā arēnā. 2006. gadā Vaira Vīķe-Freiberga tika izvirzīta ANO ģenerālsekretāra amatam, taču bija spiesta piekāpties Pana Kimuna kandidatūrai. Pēc prezidentūras termiņa beigām 2007. gadā turpinājusi aktīvi darboties starptautiskajā politikā un zinātnē.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairas Vīķes-Freibergas ģimene cēlusies no Doles salas, mūsdienās "Vīķu" māju vietu ir appludinājusi Rīgas HES ūdenskrātuve. Ģimene bija Otrā pasaules kara bēgļi — 1945. gadā Vaira kopā ar vecākiem atstāja Latviju un nonāca bēgļu nometnēs Vācijā, pēc tam Kasablankā, Marokā, līdz 1954. gadā apmetās uz pastāvīgu dzīvi Kanādā. Vīķe-Freiberga studēja Toronto Universitātē, kur 1958. gadā ieguva bakalaura grādu un 1960. gadā — maģistra grādu psiholoģijā.[1] 1965. gadā Makgila universitātē Monreālā ieguva psiholoģijas zinātņu doktora (Ph.D.) grādu eksperimentālajā psiholoģijā.[1] Bijusi spāņu valodas tulkotāja un psiholoģe Toronto psihiatriskajā slimnīcā, kamēr rakstīja doktora disertāciju.[1] Laika posmā no 1965. līdz 1998. gadam viņa bija Monreālas universitātes psiholoģijas profesore (pasniegusi psiholingvistiku, psihofarmakoloģiju, zinātnes teoriju un eksperimentālo metodi).[1] 1998. gadā kļuvusi par emeritēto profesori.[1] Vīķe-Freiberga aktīvi darbojās arī Kanādas trimdas latviešu kopienā. Viņa veica pētījumus latviešu folklorā, šajā laika posmā sarakstot 9 grāmatas. Ir latviešu studenšu korporācijas "Spīdola" biedre.

1998. gadā Vaira Vīķe-Freiberga atgriezās Latvijā un vadīja Latvijas Institūtu (1998—1999), kas nodarbojās ar Latvijas popularizēšanu ārvalstīs. Gadu vēlāk, 1999. gada jūnijā, kad Saeimai neizdevās vienoties par prezidenta kandidātu, bija skaidrs, ka varēs ievēlēt tikai prezidentu, kurš nav saistīts ne ar vienu no partijām, un Vairu Vīķi-Freibergu 1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās izvirzīja un ievēlēja par Valsts prezidenti.

Latvijas Valsts prezidentūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu divu prezidentūras termiņu laikā Vīķe-Freiberga ir bijusi ļoti populāra Latvijas iedzīvotāju vidū — viņas popularitātes reitings svārstījās no 70% līdz 85%. Viņa galvenokārt bija aktīva ārpolitikā. Vairai Vīķei-Freibergai bija liela loma Latvijas uzņemšanā Eiropas Savienībā un NATO 2004. gadā. Viņa bija arī stingra ASV politikas Irākā atbalstītāja. Vairākās no savām uzrunām viņa ir aicinājusi Krieviju atzīt Baltijas valstu okupācijas faktu. Viena no svarīgākajām viņas uzrunām bija 2006. gadā ASV Kongresā.

Vaira Vīķe-Freiberga dažkārt tikusi kritizēta par viņas relatīvo pasivitāti Latvijas iekšpolitikā, lai arī Satversme paredz ierobežotu prezidenta varu valstī. Tomēr vairākas reizes viņa ir iebildusi pret Saeimas lēmumiem, piemēram, 2006. gadā divas reizes atdodot atpakaļ izskatīšanai Saeimā jautājumu par "čekas maisu" publiskošanu, pret ko prezidente strikti iebilda. 2007. gada sākumā prezidente atbalstīja Ministru prezidenta Aigara Kalvīša valdības lēmumu parakstīt robežlīgumu ar Krieviju.

Bijušie Valsts prezidenti Valdis Zatlers un Vaira Vīķe-Freiberga 2011. gada 8. jūlija Saeimas ārkārtas sēdē, kurā Andris Bērziņš nodeva prezidenta svinīgo solījumu

2005. gadā ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans nosauca Vīķi-Freibergu par vienu no pasaules līderiem un minēja viņu kā vienu no iespējamajām kandidatūrām ANO ģenerālsekretāra amatam pēc viņa vadīšanas termiņa beigām. 2006. gada 16. septembrī Latvija, Lietuva un Igaunija izvirzīja Vīķes-Freibergas kandidatūru ANO ģenerālsekretāra amatam. Viņas kandidatūru neatbalstīja ANO Drošības padomes valstis Krievija un Ķīna, savukārt to atbalstīja Rietumeiropas un ASV pārstāvji. Vaira Vīķe-Freiberga ieguva trešo vietu divos no provizoriskajiem ANO dalībvalstu balsojumiem, taču 5. oktobrī atsauca savu kandidatūru. 2006. gada novembra beigās Rīgā notika NATO samits, kura rīkošanas tiesības Latvijai tika piešķirtas, lielā mērā pateicoties Vīķes-Freibergas aktivitātei.

Pēc prezidentūras[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc prezidentūras Vaira Vīķe-Freiberga aktīvi darbojas starptautiskajā politikā. Kopš 2013. gada decembra viņa ir Madrides kluba prezidente[2] un Eiropas Padomes Ārlietu komisijas biedre, vairāku fondu Goda patronese. Eiropas Grāmatu balvas Atbalsta komitejas locekle. 2007. gada decembrī viņa tika ievēlēta par Eiropas Savienības Nākotnes (2020—2030) Pārdomu grupas viceprezidenti, 2008. gadā kļuva par Eiropas Iecietības un izlīguma padomes locekli un 2008. gada pavasarī bija ielūgta par Vecāko līdzstrādnieci (Fellow) Harvardas universitātes Džona F. Kenedija Valsts vadības skolas Politikas institūtā. Vadīja Eiropas Zinātnes padomes izvērtēšanas ekspertu komisiju (2008). Hāgas starptautiskās krimināltiesas Upuru kompensācijas padomes locekle kopš 2009. gada.

2007. gada 18. jūlijā Vaira Vīķe-Freiberga kopā ar vīru nodibināja konsultāciju uzņēmumu "VVF Consulting".[3]

Pieņēmusi Biznesa augstskola "Turība" goda doktora zinātnisko grādu.[4]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārvalstu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • National Order Quebec ribbon bar.svg Kvebekas Nacionālais ordenis (Kanāda, 2006)[7]
  • EST Order of the Cross of Terra Mariana - 1st Class BAR.png Māras Zemes Krusta ordenis, I šķira ar ķēdi (Igaunija, 2000)
  • Order Sint Olaf 1 kl.png Svētā Olava ordenis, dāmu lielkrusts (Norvēģija, 2000)
  • GRE Order Redeemer 1Class.png Grieķijas Pestītāja ordenis, lielkrusts (2000)
  • FIN Order of the White Rose Grand Cross BAR.png Somijas Baltās Rozes ordenis, lielkrusts ar ķēdi (Somija, 2001)
  • Order of Vytautas Commanders Grand Cross Ribbon.jpg Vītauta Dižā ordenis, lielkrusts (Lietuva, 2001)
  • HUN Order of Merit of the Hungarian Rep (civ) 1class Collar BAR.svg Ungārijas Nopelnu krusts ar ķēdi (2001)
  • Legion Honneur GC ribbon.svg Francijas Goda Leģiona ordenis, Komandiera I šķira (2001)
  • Order of the Star of Romania - Ribbon bar.svg Rumānijas Zvaigznes ordenis ar ķēdi (2001)
  • SVN Nadomestni zlati častni znak svobod RS.png Slovēnijas Brīvības ordenis, zelta (2002)
  • GER Bundesverdienstkreuz 9 Sond des Grosskreuzes.svg Vācijas Nopelnu ordenis, Speciālās pakāpes lielkrusts (2003)
  • PRT Order of Prince Henry - Grand Cross BAR.png Prinča Enrikes ordenis, lielķēde (Portugāle, 2003)[8]
  • POL Order Orła Białego BAR.svg Polijas Baltā Ērgļa ordenis (2003)
  • BUL Order Stara planina ribbon.svg Bulgārijas "Stara Planina" ordenis (2003)
  • MLT National Order of Merit BAR.svg Maltas Nacionālais nopelnu ordenis ar ķēdi un lenti (2004)
  • ITA OMRI 2001 GC-GCord BAR.svg Itālijas Republikas Nopelnu ordenis, dāmu lielkrusts ar ķēdi (2004)
  • Order of Isabella the Catholic - Sash of Collar.svg Izabellas Katolietes ordenis ar ķēdi (Spānija, 2004)[9]
  • SVK Rad Bieleho Dvojkriza 1 triedy BAR.svg Slovākijas Baltā dubultā krusta ordenis, I šķira (2005)
  • POL Order Zaslugi RP kl1 BAR.png Polijas Republikas Nopelnu ordenis ar ķēdi (2005)
  • EST Order of the White Star - 1st Class BAR.png Baltās Zvaigznes ordenis ar ķēdi (Igaunija, 2005)
  • Order of the Seraphim - Ribbon bar.svg Karaliskais Serafīmu ordenis ar ķēdi (Zviedrija, 2005)
  • EST - Order of the White Star - 1st Class Bar.svg Igaunijas Baltās zvaigznes ordenis, īpašā šķīra (2006)
  • Order of Prince Yaroslav the Wise 1st 2nd and 3rd Class of Ukraine.png Ukrainas Kņaza Jaroslava Gudrā ordenis, I šķira (2006)
  • NLD Order of the Dutch Lion - Grand Cross BAR.png Nīderlandes Lauvas ordenis, lielais krusts ar ķēdi (2006)
  • MLT Xirka Gieh ir-Repubblika BAR.svg Maltas "Xirka Gieh ir-Repubblika" ordenis (2006)
  • Order of the Bath UK ribbon.svg Apvienotās Karalistes Pirts ordenis, dāmas lielais krusts (GCB, 2006)
  • LUX Ordre de Mérite civil et militaire d'Adolphe de Nassau - Grand-croix BAR.svg Nopelnu ordenis "Adolphe de Nassau", lielkrusts (Luksemburga, 2006)
  • Grand Crest Ordre de Leopold.png Leopolda ordenis ar ķēdi (Beļģija, 2007)
  • JPN Daikun'i kikkasho BAR.svg Augstākais Krizantēmas ordenis ar ķēdi (Japāna, 2007)
  • Wissam al-Mohammadi ordenis, īpašā šķira ar ķēdi (Maroka, 2007)
  • Order of Makarios III (Cyprus) - ribbon bar.gif Makariosa III ordenis ar lielo ķēdi (Kipra, 2007)
  • AZ Doslug Order rib.png Ordenis "Dostluq" (Azerbaidžāna, 2015)
  • Kanādas Zinātņu akadēmijas (Royal Society of Canada) īstenā locekle (1990)
  • Krievu Pareizticīgās baznīcas Svētās apustuļiem-pielīdzināmās-kņazienes Olgas ordenis, I šķira (2006)
  • Global Women's Leadership Award (organizācija Global Summit of Women, Berlīnē, 2007)
  • Ķeizara Otto balva (Magdeburgā, 2007)
  • Trūmana-Reigana Brīvības medaļa (Komunisma upuru piemiņas memoriāla fonds, ASV, 2011)[10]

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1960. gada Vaira Vīķe-Freiberga ir precējusies ar Imantu Freibergu, Kvebekas universitātes datorzinātņu profesoru. Viņiem ir divi bērni, Kārlis un Indra. 2010. gadā Indrai piedzima dēls Ivars, bet 2013. gadā pasaulē nāca Kārļa un viņa sievas Lindas meita Alise.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 256.—257. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
  2. Vaira Vīķe-Freiberga kļūst par Madrides kluba prezidenti, delfi.lv, 2013. gada 7. decembrī
  3. Liepājas dome: līguma priekšmets ar VVF Consulting nav gala ziņojums, db.lv, 28.12.2008.
  4. «Vaira Vīķe-Freiberga — "Turības goda doktore".». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 13. maijā. Skatīts: 2019. gada 13. maijā.
  5. Vivanta Volkova. «Pareizticīgā baznīca apbalvo mērus un uzņēmējus. Kas saņēmis svētmocekļa ordeni, kas medaļu?». LA.LV (latviešu), 2020. gada 27. septembrī. Skatīts: 2020-07-26.
  6. vestnesis.lv. «Latvijas Pareizticīgo Baznīcas Svētā svētmocekļa… - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2020-07-26.
  7. «Latvia's President Vaira Vike-Freiberga smiles after receiving the National Order of Quebec during a ceremony at the National Assembly in Quebec city - Buy this stock photo and explore similar images at Adobe Stock». Adobe Stock. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-10-28. Skatīts: 2019-10-28.
  8. «CIDADÃOS ESTRANGEIROS AGRACIADOS COM ORDENS PORTUGUESAS - Página Oficial das Ordens Honoríficas Portuguesas». Ordens.presidencia.pt. Skatīts: 2016. gada 14. maijs.
  9. «BOE.es - Documento BOE-A-2004-17853». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-04-23. Skatīts: 2018-04-22. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  10. «Archived copy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-08-28. Skatīts: 2012-09-04. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Guntis Ulmanis
Latvijas Valsts prezidente
1999. gada 8. jūlijs2007. gada 7. jūlijs
Pēctecis:
Valdis Zatlers