Edgars Rinkēvičs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Edgars Rinkēvičs
Edgars Rinkēvičs 2013.jpg
Edgars Rinkēvičs 2013. gadā
Latvijas ārlietu ministrs
Amata sākums
2011. gada 25. oktobris
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Ģirts Valdis Kristovskis
Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs
Amatā
1997. gada 10. maijs — 2008. gada 13. oktobris
Priekštecis Einārs Vaivods
Pēctecis Jānis Sārts
Dzimšanas dati 1973. gada 21. septembrī (45 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Jūrmala, Latvija[1]
Tautība Latvietis
Politiskā partija
Profesija ierēdnis
Augstskola Latvijas Universitāte

Edgars Rinkēvičs (dzimis 1973. gada 21. septembrī Jūrmalā)[2][3] ir latviešu ierēdnis un politiķis. Pašreizējais Latvijas ārlietu ministrs, bijis Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs. Pašlaik pārstāv partiju "Vienotība", iepriekš bijis partijas "Latvijas ceļš" un Reformu partijas biedrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidējo izglītību ieguvis Jūrmalas 4. vidusskolā (pabeidzis 1991. gadā),[4] bakalaura grādu Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (1991—1995), LU saņēmis arī maģistra grādu politikas zinātnēs (1995—1997); vēl vienu maģistra grādu ieguvis ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālā koledžā (1999—2000), mācījies arī Groningenas universitātē (Nīderlande; politikas zinātnes un starptautiskās attiecības).[2][5]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1993. līdz 1994. gadam E. Rinkēvičs bijis žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos Latvijas Radio.[6] 1995. gadā sāka strādāt Aizsardzības ministrijā, sākumā kļuva par Politikas departamenta vecāko referantu (līdz 1996. gada martam),[5] 1996. gadā uz pusgadu kļuva par departamenta direktoru. Pēc tam E. Rinkēvičs līdz 1997. gada maijam bija ministrijas valsts sekretāra vietnieks aizsardzības politikas jautājumos. 1997. gada maijā kļuva par ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāju, tā paša gada augustā — valsts sekretāru. Laikā no 1998. līdz 2004. gadam E. Rinkēvičs bija partijas "Latvijas ceļš" biedrs.[7] 1998. gada februārī viņš kļuva par Baltijas valstu un ASV partnerības hartas nosacījumu izpildes komisijas divpusējās aizsardzības un militāro jautājumu darba grupas vadītāju no Latvijas puses.[2] No 2002. līdz 2003. gadam gadam darbojies delegācijā sarunās par Latvijas iestāšanos NATO (delegācijas vadītāja vietnieks), no 2005. gada līdz 2007. gada janvārim vadījis NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroju. 2008. gada oktobrī beidza valsts sekretāra darbu, lai kļūtu par Valsts prezidenta kancelejas vadītāju.[8][9] Kancelejas vadītājs bija līdz 2011. gada jūlijam.[10]

2011. gada 25. oktobrī E. Rinkēvičs kļuva par Zatlera Reformu partijas virzītu bezpartijisku ārlietu ministru Valda Dombrovska valdībā.[11] 2012. gada janvārī iestājās Zatlera Reformu partijā.[12] Ārlietu ministra amatu saglabāja arī Laimdotas Straujumas valdībā. 2014. gada maijā pārgājis uz partiju "Vienotība".[13]

2014. gadā kandidējis 12. Saeimas vēlēšanās, kur tika ievēlēts parlamentā. Ārlietu ministra amatu saglabājis arī Laimdotas Straujumas otrajā valdībā un Māra Kučinska valdībā.

2014. gada 6. novembrī E. Rinkēvičs savā Twitter profilā nāca klajā ar paziņojumu, ka viņš ir gejs[14] un darīs visu, lai Latvijā tiktu pieņemts likums par civilajām partnerattiecībām.[15] Viņš kļuva par pirmo politiķi Latvijas vēsturē, kas publiski atzinis savu homoseksualitāti.[16][17]

Rezultāti vēlēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Saraksts Apgabals Vieta sarakstā Plusi Svītrojumi Vieta rezultātā Rezultāts
2014[18] 12. Saeimas vēlēšanas Vienotība Rīga 1. 28 257 3039 1. ievēlēts

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Apbalvojums Valsts
2000 Latvijas Republikas Aizsardzības ministra apbalvojums Goda Zīme "Par ieguldījumu Bruņoto spēku attīstībā" Latvija
2004 Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas piemiņas medaļa "Sekmējot Latvijas dalību NATO" Latvija
2004 Latvijas Republikas Viestura ordeņa lielkrusta komandieris Latvija
2005 Polijas Republikas Nopelnu krusta komandieris Polija
2005 Itālijas Republikas Nopelnu krusts Itālija
2005 Igaunijas Republikas Nopelnu krusts Igaunija
2006 Nīderlandes Karalistes Orānijas Nasavas ordeņa kavalieris Nīderlande
2007 NATO apbalvojums "Par uzslavas cienīgu darbu" —
2007 Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks Latvija
2013 Somijas Lauvas ordeņa 1. pakāpes komandiera ordenis Somija

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopējās
Konkrētās
  1. ↑ Ināra Egle. «Ārlietu ministra resurss - pieredze». Diena.lv, 2011. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 27. septembrī.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Elmārs Barkāns. «Pilī jaunas asinis – Edgars Rinkēvičs». Tvnet.lv, 2008. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 28. septembrī.
  3. ↑ Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 999. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  4. ↑ «Edgars Rinkēvičs — 12. Saeimas vēlēšanas». CVK.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2014. gada 22. oktobrī.
  5. ↑ 5,0 5,1 Edgara Rinkēviča dzīves un darba apraksts
  6. ↑ «Ārlietu ministra amata kandidāta Edgara Rinkēviča biogrāfija». Tvnet.lv. Skatīts: 2012. gada 7. janvārī.
  7. ↑ Vita Bērziņa. «Valda Dombrovska vadītā valdība». Ir.lv, 2011. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 27. septembrī.
  8. ↑ «E.Rinkēvičs - Curriculum vitae». President.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. maijā. Skatīts: 2012. gada 28. septembrī.
  9. ↑ Uz ārlietu ministra krēslu varētu pretendēt Edgars Rinkēvičs
  10. ↑ «CV Ministru kabineta mājaslapā». Mk.gov.lv. Skatīts: 2012. gada 28. septembrī.
  11. ↑ Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai, delfi.lv
  12. ↑ BNS. «Ārlietu ministrs Rinkēvičs iestājas ZRP». Delfi.lv, 2012. gada 30. janvārī. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
  13. ↑ ««Vienotībā» uzņem astoņus RP politiķus, tostarp Kozlovski un Rinkēviču». LSM.lv. Skatīts: 2014. gada 8. augustā.
  14. ↑ «Edgara Rinkēviča Twitter profils». Twitter.com. 2014. gada 6. novembrī. Skatīts: 2014. gada 7. novembrī.
  15. ↑ «Edgara Rinkēviča Twitter profils». Twitter.com. 2014. gada 6. novembrī. Skatīts: 2014. gada 7. novembrī.
  16. ↑ LETA. «Ārlietu ministrs Rinkēvičs publiski atzīstas, ka ir homoseksuāls». Diena.lv, 2014. gada 6. novembrī. Skatīts: 2014. gada 7. novembrī.
  17. ↑ «Rinkēvičs sociālajos medijos paziņo: 'lepns būt gejs'». Delfi.lv. 2014. gada 6. novembrī. Skatīts: 2014. gada 7. novembrī.
  18. ↑ «2014.gada 12.Saeimas vēlēšanas — 4. Partija "VIENOTĪBA"». CVK.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2014. gada 22. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portal icon Cilvēku portāls
Portal icon Latvijas portāls
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ģirts Valdis Kristovskis 		Latvijas ārlietu ministrs
2011. gada 25. oktobris — pašlaik 		Pēctecis:
Ministru prezidents
Ministru prezidenta biedrs
Ministri
Zaudējuši amatu
13. Saeima (2018—pašlaik)
Frakcijas
Prezidijs
Deputāti
Beigušās pilnvaras
Saistītie raksti
Kategorijas
12. Saeima (2014—2018)
Frakcijas
Prezidijs
Deputāti
bez frakcijas
Beigušās pilnvaras
uz laiku
pavisam
Saistītie raksti
Kategorijas
  • 1 nepietiekoša deputātu skaita dēļ frakcija oficiāli vairs nepastāv
  • 2 izstājušies vai izslēgti no partijas "Vienotība", bet turpina darboties Saeimas frakcijā
  • 3 ievēlēts no partijas "No sirds Latvijai"
  • 4 ievēlēts no Latvijas Reģionu apvienības
  • 5 ievēlēts no Nacionālās apvienības
  • 6 ievēlēts no partijas "Saskaņa"
  • 7 ievēlēts no partijas "Vienotība"
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Edgars_Rinkēvičs&oldid=2952716"