Ladakas svilpējzaķis
| Ladakas svilpējzaķis Ochotona ladacensis (Albert Günther, 1875) | |
|---|---|
 Ladakas svilpējzaķis (Ochotona ladacensis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Zaķveidīgie (Lagomorpha) |
| Dzimta | Svilpējzaķu dzimta (Ochotonidae) |
| Ģints | Svilpējzaķi (Ochotona) |
| Suga | Ladakas svilpējzaķis (Ochotona ladacensis) |
| Izplatība | |
 | |
 Ladakas svilpējzaķis Vikikrātuvē | |
Ladakas svilpējzaķis (Ochotona ladacensis), pazīstama arī kā Ladakas pika,[1] ir svilpējzaķu dzimtas zīdītāju suga, kas sastopama Ķīnā, Indijā un Pakistānā. Pirms identifikācijas kā atsevišķas sugas īpatņi tika uzskatīti par plato piku. Nosaukti par godu Ladākhas reģionam, tie parasti sastopami kalnu grēdu ielejās, kas stiepjas no Pakistānas cauri Indijai līdz Ķīnai, augstumā no 4300 līdz 5450 m, un tie ir zālēdāji.
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzīvnieka ķermeņa garums ir no 18 līdz 22,9 cm, svars - no 190 līdz 288 g. Pakaļkājas ir no 34 līdz 40 mm garas, ausis ir no 24 līdz 33 mm garas.[2] Kažoks vasarā ir smilšu krāsas līdz dzeltenbrūns, uz galvas ir brūni, gaiši brūni vai sarkanbrūni plankumi. Ausu ārējā puse ir gaiši brūna līdz oranži brūnai, vēdera puse no pelēkas līdz bālgandzeltenai. Ziemā kažoks ir okera krāsā. Ladakas svilpējzaķis atšķiras no simpatriskā melnlūpas svilpējzaķa (Ochotona curzoniae) sugas ar savu lielāko izmēru.
Izplatības areāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sugas izplatības areāls aptver Ķīnas Tautas Republikas teritoriju no Siņdzjanas dienvidrietumiem un Cjinhai rietumu daļas līdz Tibetas autonomā reģiona dienvidaustrumiem, kur suga sadzīvo ar melnlūpu svilpējzaķi. Diapazons aptver Gilgitu-Baltistānu un Ladākhu, kas ddevis sugai nosaukumu.[3]
Ladakas pika dod priekšroku sausām ielejām un akmeņainiem kalnu reģioniem ar retu veģetāciju 4200–5400 m augstumā virs jūras līmeņa.
Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ladakas svilpējzaķa dabisko dzīvotni galvenokārt raksturo ļoti sausa un reta veģetācija. Daļā apgabala veģetāciju veido tikai izolētas prīmulu vai grīšļa (Carex moorcroftii) un smiltenīšu (Arenaria musciformis) populācijas. Svilpējzaķis rok alas pļavās, pie oļu kaudzēm vai krūmu tuvumā un barojas galvenokārt ar šiem augiem, savukārt ziemā, iespējams, pazemē galvenokārt barojas ar prīmulas saknēm.[4]
Par dzīvnieku dzīvesveidu ir maz zināms. Tie ir sabiedriski dzīvnieki, kas dzīvo ģimeņu grupās ar skaidri noteiktām teritorijām un sazinās savā starpā. Saņemot draudus no apkārtnes, viņi bēg savā alā, izdodot ļoti augstu brīdinājuma svilpienu. Mātītes dzemdē mazuļus no jūnija beigām līdz jūlija beigām.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Li, Weidong; Zhang, Huibin; Liu, Zhihu (2006). "Brief report on the status of Kozlov's pika, Ochotona koslowi (Büchner), in the east Kunlun mountains of China". Integrative Zoology. 1 (1): 22–24. doi:10.1111/j.1749-4877.2006.00008.x. PMID 21395987.
- ↑ Ladak Pika. In: Andrew T. Smith, Yan Xie: A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press, 2008; S. 283. ISBN 978-0-691-09984-2.
- ↑ https://www.iucnredlist.org/species/41264/45183725
- ↑ Joseph A. Chapman, John E. C. Flux (Hrsg.): Rabbits, Hares and Pikas. Status Survey and Conservation Action Plan. Архивная копия от 14 января 2009 на Wayback Machine International Union for Conservation of Nature and Natural Resources (IUCN), Gland 1990; S. 38-39. ISBN 2-8317-0019-1.
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Joseph A. Chapman, John E. C. Flux (Hrsg.): Rabbits, Hares and Pikas. Status Survey and Conservation Action Plan. Arhivēts 2009. gada 14. janvārī, Wayback Machine vietnē. International Union for Conservation of Nature and Natural Resources (IUCN), Gland 1990; S. 38-39. ISBN 2-8317-0019-1.
- Ladak Pika. In: Andrew T. Smith, Yan Xie: A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press, 2008; S. 283. ISBN 978-0-691-09984-2.