Laimes hormoni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

No zinātniskā viedokļa cilvēka labsajūta ir izskaidrojama, kā smadzeņu darbības rezultāts, kuru palīdz izjust pareiza un līdzsvarota hormonu darbība. Zinātniski pierādīta ir vairāku hormonu ietekme uz cilvēka labsajūtu, tāpēc daži no tiem ieguvuši laimes hormonu statusu. Serotonīns ir visbiežāk pieminētais, taču labsajūtu ietekmē arī tādi hormoni kā, piemēram, dopamīns, adrenalīns, melatonīns, oksitocīns un endorfīni. Hormoni kopumā būtiski ietekmē dažādus veselībai un attīstībai nozīmīgus procesus, kā augšana, vielmaiņa, vairošanās un emocijas.

Hormonu veidošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

dopamīna molekula

Hormoni cilvēkam veidojas dažādos sekrēcijas dziedzeros, cetrālajā nervu sistēmā- gan epifāzē, gan hipotalāmā (smadzenēs), gan perifēras nervu sistēmas ganglijos, piemēram, virsnieru serdē. Daudzi no šiem ķīmiskajiem savienojumiem darbojas arī kā neiromediatori, kuru funkcijas ir parsūtīt impulsus starp nervu šūnām. Attiecīgi tā dēvētie laimes hormoni rūpejas par to, lai cilvēks sasniegtu laimes izjūtu.

Fizisko aktivitāšu ietekme uz hormonu darbību[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no visvienkāršākajiem risinājumiem, kas palīdz stimulēt, regulēt un līdzsvarot laimes hormonu darbību, ir fiziskas aktivitātes. Veicot fiziskas aktivitātes tiek stimulēti hormonu darbības procesi smadzenēs un visā organismā, tādējādi cilvēks jūtas laimīgs un gandarīts, tiek izdalīts adrenalīns,kas veicina pašapziņas celšanos, endorfīns un enkefalīns, kas ir dabiskie opiāti, tie ne tikai palīdz tikt galā ar ikdienas stresu, bet arī mazina baiļu un sāpju sajūtu. Sportošana normalizē arī stresa hormona kortizola daudzumu organismā, kas paaugstina asinsspiedienu, ietekmē glikozes līmeni asinīs, pavārdzina imunitāti.

Ēšanas ietekme uz hormonu darbību[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laimes hormonus un to darbību stimulējošas vielas var iegūt arī ar uzturu. Piemēram, melatonīns ir sastopams banānos, ķiršos, kukurūzā, tomātos, rīsos, ingverā un citos pārtikas produktos. Ir veikti arī dažādi pētījumi Vorikas universitātē Lielbritānijā, kuros noskaidrots, ka vislaimīgākie ir cilvēki, kuri dienā apēd vismaz septiņas dažādas augļu un dārzeņu porcijas. (vienā porcijā 80 gramu) .

Laimes hormoniem ar uzturu ir cieša saistība. Piemēram, serotonīns nodrošina pareizu apetītes regulāciju, jo šis hormons rada sāta sajūtu, savukārt garšīgs un īpaši patīkams ēdiens var izraisīt gandarījuma sajūtu, kas rodas dopamīna iedarbībā.

Laimes hormonu ietekme uz cilvēka organismu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laimes hormons Kur rodas? Ko ietekmē? Kā veicināt?
Dopamīns To sintizē nervu šūnas

vairākos smadzeņu apgabalos

Izjūtas, kā gandarījums, bauda,motivācija. Tā iedarbībā cilvēks

veido asociācijas, dopamīns uzlabo ilgtermiņa atmiņu

Jaunu mērķu izvirzīšana un virzība uz tiem
Serotonīns Centrālajā nervu sistēmā un trombocīdos Regulē cilvēka garastāvokli, ietekmē miegu, apetīti,

termoregulāciju

Cilvēkam ikdienā nepieciešama pozitīva pieredze,

atrašanās dabiskā dienas gaismā, fiziskās

aktivitātes, vitamīniem un ogļhidrātiem bagāts uzturs

Oksitocīns Veidojas hipotelāmā, kas ir iekšējās sekrēcijas

dziedzeris smadzenēs

Tā ietekme ir vērojama dzemdību un mātes piena

laikā. Tas palīdz samazināt asinsspiedienu un

citas stresam raksturīgas reakcijas. Oksitocīns

veicina attiecību veidošanos un savstarpējo uzticēšanos, kā arī oksitocīns spēj nomākt smadzeņu daļas, kas atbild par baiļu veidošanos

Patīkami pieskārieni, acu kontakts, masāža, sportiskas aktivitātes veicina hormona izdalīšanos
Melatonīns Veidojas epifīzē, kas ir viens no iekšējās sekrēcijas dziederiem smadzenēs Tas regulē organisma aktivitātes ritmu atbilstīgi tumsas un gaismas

ciklam. Melatonīns darbojas kā antioksidants, un tas veicina arī

imūnsistēmas darbību.

Pietiekami ilgs miegs diennakts tumšajā laikā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fiziskās aktivitātes un hormonu darbība Fakti par hormoniem

  1. http://www.rigabrain.com/blog/2013/08/14/5-hormoni-kas-padara-laimigaku/
  2. http://apollo.tvnet.lv/zinas/dieta-pret-depresiju/378517
  3. http://www.la.lv/endokrinie-dziedzeri/
  4. Žurnāls "Ilustrētā Zinātnē", Rudens 2013(18), Laimes ķīmija tuvplānā, 18.lpp.
  5. Sāra Gotfrīda "Hormonu dziedniecība"