Oksitocīns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Oksitocīna molekulas modelis

Oksitocīns ir zīdītāju peptīdhormons, kam ir nozīme intimitātē, vairošanās procesos, dzemdībās un sociālo attiecību veidošanā.[1][2] Tas tiek izlaists asinīs lielos daudzumos dzemdību laikā, kā arī stimulējot krūts zirnīša receptorus, tiek izraisīta oksitocīna līmeņa paaugstināšanās un piena izdalīšanās no piena dziedzeriem.[3] Tas tiek lietots arī kā medikaments, lai veicinātu dzemdības, kā arī samazinātu pēcdzemdību asiņošanu. Oksitocīns ir hipotalāma hormons, kas tiek tieši izdalīts smadzenēs un nonāk perifērajā asinsritē caur aizmugurējo hipofīzes daļu, un regulē virkni fizioloģisku procesu, ieskaitot ēšanas paradumus un vielmaiņu. Grauzējiem un primātiem (kas nav cilvēkveidīgie primāti) ilgstoša oksitocīna ievadīšana noved pie svara pazemināšanās, samazinot pārtikas uzņemšanu, palielinot enerģijas patēriņu un veicinot lipolīzi. Oksitocīns var uzlabot glikozes homeostāzi, neatstājot ietekmi uz svaru.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Oxytocin». The American Society of Health-System Pharmacists. Skatīts: June 2015.
  2. "The role of oxytocin in social bonding, stress regulation and mental health: an update on the moderating effects of context and interindividual differences". Psychoneuroendocrinology 38 (9): 1883–94. Sep 2013. doi:10.1016/j.psyneuen.2013.06.019. PMID 23856187.
  3. Marieb Human Anatomy & Physiology 9th edition, chapter:16, p. 599
  4. E.A. Lawson The effects of oxytocin on eating behaviour and metabolism in humans, https://www.nature.com/articles/nrendo.2017.115