Laimonis Vāczemnieks (dzimis 1929. gada 5. aprīlīRīgā, miris 1998. gada 18. decembrī) bija latviešu rakstnieks, dzejnieks un kinoscenārists. Rakstījis galvenokārt bērniem un pusaudžiem; scenārija autors 1973. gadā Rīgas Kinostudijā uzņemtajai kinofilma «Dāvana vientuļai sievietei»; vairāku folklorizējušos dziesmu («Vecpiebalgas ūdensrozes», «Viss nāk un aiziet tālumā») tekstu autors.[1]
Dzimis strādnieku ģimenē, mācījies Rīgas 28. vidusskolā (1936—1945), J. Raiņa strādnieku jaunatnes 8. vidusskolā (1945—1948). Pārtikas ministrijas Darba rezervju skolā ieguvis maizes cepēja diplomu. Neilgi strādājis specialitātē, vēlāk bijis transporta strādnieks Iļģuciema ādas izstrādājumu fabrikā, ekspeditors «Dinamo» slēpju fabrikā. No 1958. gada žurnāla «Bērnība» atbildīgais sekretārs, kopš 1964. gada žurnālu «Draugs» un «Zīlīte» galvenā redaktora vietnieks. Miris 1998. gadā, apglabāts 1. Meža kapos.
Pirmais dzejolis publicēts 1953. gadā laikrakstā «Padomju Jaunatne». Sarakstījis vairākus dzejoļu krājumus. Prozā rakstījis galvenokārt bērnu un jauniešu auditorijai. Vairāku kinoscenāriju autors (Līvsalas zēni (1969), Dāvana vientuļai sievietei (1973), Veco vraku noslēpums (1973), Kroņa numurs (1986)). Rakstnieku savienības biedrs kopš 1957. gada. Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1979).