Lapsenes
| Lapsenes | |
|---|---|
 Garlūpas racējlapsene (Bembix sp.) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Plēvspārņi (Hymenoptera) |
 Lapsenes Vikikrātuvē | |
Par lapsenēm sauc lielāko daļu plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) kukaiņu. Tās ir radniecīgas bitēm un skudrām.[1]
Lielākā daļa lapseņu sugu, kuru kopumā ir vairāk kā 75 000, ir parazītlapsenes.[2] Visbiežāk ar olu dējekļa palīdzību saimniekkukaiņa ķermenis tiek caurdurts un olas iedētas tieši ķermenī. Parazītlapsenes tiek plaši izmantotas bioloģiskajā lauksaimniecībā visā pasaulē. Gandrīz ikvienai kaitīgo kukaiņu sugai ir vismaz viena lapseņu suga, kas to medī vai uz kukaiņa parazitē. Tādējādi lapsenes ir vienas no nozīmīgākajiem kukaiņiem citu kukaiņu skaita ierobežošanā.
Lapseņu grupas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vispazīstamākās lapseņu sugas pieder pie dzēlējlapseņu infrakārtas (Aculeata) iežmauglapseņu apakškārtā (Apocryta). Šīm lapseņu sugām olu dējeklis ir attīstījies par indes dzeloni, lai gan liela daļa šo sugu nedzeļ. Dzēlējlapseņu grupai pieder arī bites un skudras. Augļlapseņu apakškārtas (Symphita) sugām nav dzeloņa, un to kāpuri pamatā barojas ar dažādiem augiem.[3] Šo sugu kāpurus savukārt medī vai uz tiem parazitē iežmauglapsenes. Šaurākā izpratnē par lapsenēm sauc lapseņu dzimtas (Vespidae) sugas. Šai dzimtai pieder arī sirseņu ģints (Vespa).
Dzīves veids
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Daudzās lapseņu sugas var iedalīt divās grupās atkarībā no to dzīves veida. Tās ir vai nu vientuļnieces, vai sabiedriski kukaiņi. Pieaugusi lapsene vientuļniece dzīvo viena pati, nekontaktējot ar pārējām sugas māsām. Liela daļa no tām arī neveido ligzdas. Turklāt visas lapsenes vientuļnieces ir vairoties spējīgas.[4] Atšķirībā no lapsenēm vientuļniecēm sabiedriskās lapsenes dzīvo kolonijās un būvē ligzdas. Lielākajās kolonijās kopā var dzīvot vairāki tūkstoši lapseņu. Atkarībā no sugas ne visas sabiedriskās lapsenes ir vairoties spējīgas. Ir sugas, kurām līdzīgi kā bitēm, ir lapseņu māte — karaliene, kas vienīgā pārojas ar tēviņu, bet pārējās kolonijā ir sterilas lapsenes mātītes — strādnieces.[4]
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai arī lapsenes ir ļoti dažādas, vairākas īpašības tām ir kopīgas. Tām ir 2 pāri spārnu, izņēmums ir bezspārnu lapsenes, piemēram, kameņlapsenes (Mutillidae). Lapseņu mātītēm ir olu dējeklis, kas daudzām sugām attīstījies par dzeloni. Lapseņu tēviņiem dzeloņa nav. Lielākajai daļai nav pūku, kā tas ir, piemēram, bitēm. Ja ir, tad pūkas ir retas un neizteiktas, bet ir izņēmumi, piemēram, kameņlapsenes. Gandrīz visas lapsenes dzīvo uz sauszemes, izņemot dažas parazītsugas, kas piemērojušās dzīvei ūdenī.[5]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākajai daļai lapseņu sugu kāpuri ir gaļēdāji, bet pieaugušie īpatņi barojas tikai ar nektāru. Daudzas sugas ir plēsīgas un medī citus kukaiņus kā barību saviem kāpuriem. Medījums bieži tiek paralizēts ar indi. Dažas sabiedrisko lapseņu sugas ir visēdājas, kas barojas ar gataviem augļiem, nektāru un maitu. Dažas no šim sugām meklē jau mirušus kukaiņus, kurus nes kā barību saviem kāpuriem, piemēram, īssejas lapsenes (Vespula) sugas. Parazītlapseņu sugām kāpura pirmā maltīte ir saimniekkukaiņa ķermenis, kurā tika iedēta ola.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Norman F. Johnson, Charles A. Triplehorn. 2004. Borror's Introduction to the Study of Insects. 7th Edition.
- ↑ Wasp
- ↑ «Symphyta - Sawflies, Horntails, and Wood Wasps». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 11. maijā. Skatīts: 2012. gada 24. maijā.
- ↑ 4,0 4,1 «Wasps and Hornets». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 24. maijā.
- ↑ «Order Hymenoptera». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 24. maijā.
- ↑ Wasp Anatomy and Diet
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|