Larisa (Argosa)

Vikipēdijas lapa
Larisa
Λάρισα ή Κάστρο Λάρισας
Larisas akropole
Larisa (Grieķija)
Larisa
Larisa
Atrašanās vieta Valsts karogs: Grieķija Argosa, Grieķija
Koordinātas 37°38′18″N 22°42′55″E / 37.63833°N 22.71528°E / 37.63833; 22.71528Koordinātas: 37°38′18″N 22°42′55″E / 37.63833°N 22.71528°E / 37.63833; 22.71528
Veids cietoksnis
Vēsture
Kultūras grieķu, romiešu, bizantiešu, venēciešu, osmaņu
Piezīmes
Stāvoklis drupas
Publiska piekļuve brīva piekļuve

Larisa (sengr: Λάρισα ή Κάστρο Λάρισας) ir Argosas akropole, nocietināts paugurs, uz kura atrodas Larisas cietoksnis. Atrodas apmēram 3 km uz rietumiem no Argosas pilsētas centra.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akropole atrodas uz 289 metrus augstā Larisas paugura. Paugurs nosaukts Pelazga (Argosas dibinātāja) meitas Larisas vārdā. Uz šīs augstienes akropole atrodas vēl no Mikēnu perioda, kad šeit tika izveidoti pirmie nocietinājumi. Pausanijs piemin tur Larisas Zeva un Atēnas tempļus.[1] Senākie kulta priekšmeti tur datējami ar 8. gadsimtu pr.Kr. 6-5. gadsimtos pr.Kr. fortifikācijas būves tika paplašinātas (5. gadsimta akmens krāvumu var labi redzēt sienas pamatos). 146. gadā romieši un 395. gadā vestgoti Alariha vadībā ieņēma cietoksni. Ap 600. gadu cietoksnis nonāca slāvu kolonistu rokās, kas ieradās Peloponēsā. 12. gadsimtā bizantieši uzcēla jaunus nocietinājumus. Tos 1205. gadā iekaroja krustneši Gotfrīda fon Villehardvena vadībā. Tas nodeva cietoksni Atēnu hercogam Otto de la Rošam, lai no viņa dabūtu ieroču atbalstu. 1212. gadā cietoksnis tika pilnībā atjaunots, izmantojot seno celtņu būvmateriālus. 1394. gadā tas tika nodots Venēcijas Republikai, bet 1463. gadā osmaņi galīgi pārņēma cietoksni savā varā. 1821. gadā Grieķijas neatkarības karā cietoksni ieņēma Dmitrioss Ipsilantis. Nākamajā laikā cietoksnis savu militāro nozīmi zaudēja.

Mūsdienu stāvoklis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz mūsdienām ir saglabājušās cietokšņa ziemeļu un rietumu daļas. 1928. gadā holandiešu arheologs Volfgrāfs Larisas cietokšņa iekšējā teritorijā atraka bizantiešu Dievmātes baziliku, kuru Argosas bīskaps Nikita uzcēla 1166. gadā.

Cietokšņa paliekas netiek apsargātas un ir atvērtas brīvam apmeklējumam. Līdz cietoksnim ved labi izremontēts ceļš, ļaujot automašīnām piebraukt samērā tuvu cietoksnim. No cietokšņa paveras plaša Argosas pilsētas un Argolika panorāma. Vakarā Larisas cietoksnis tiek apgaismots un ir saskatāms pat no Nauplijas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Елси Спафари, Коринфия-Арголида, издания ЕСПЕРОС, Афины, 2010., 108. lpp.