Latvīte Medniece

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvīte Medniece
Dzimis 1924. gada 12. augustā
Rīga
Miris 2018. gada 2. martā (93 gadu vecumā)
Tautība latviete
Nozares keramika
Mācījies
Slavenākie darbi „Faraoni”
Apbalvojumi Ženēvas Starptautiskās keramikas akadēmijas goda biedre (2005)

Latvīte Aleksandra Medniece (dzimusi 1924. gada 8. decembrī Rīgā, mirusi 2018. gada 2. martā[1]) bija latviešu keramiķe. Kopš 2005. gada — Ženēvas Starptautiskās keramikas akadēmijas goda biedre.[2] Māksliniece pamatā darbojās ar mālu, šamotu un porcelānu, galvenokārt veidojot dažādas mitoloģisku tēlu kompozīcijas.[3][4]

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvīte Aleksandra Medniece dzimusi Rīgā, 1924. gada 8. decembrī. Mācījusies Rīgas daiļamatniecības vidusskolas keramikas nodaļā, ko pabeidza 1945. gadā. Pēc tam iestājās Rīgas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļā, ko pabeidza 1955. gadā. No 1955. līdz 1957. gadam L. Medniece strādāja Rīgas Porcelāna rūpnīcā, kur veidoja sīkplastikas figūras un dažādu trauku dekorus. Līdztekus darbam Rīgas porcelāna rūpnīcā ar virsglazūras tehnikā apgleznotiem porcelāna traukiem un pašas veidotām un apgleznotām reālistiskām cilvēku un dzīvnieku figūriņām sāka arī piedalīties dažādās izstādēs, tostarp 1956. gadā Maskavā notiekošajā „Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā”.[5]

No 1957. līdz 1967. gadam L. Medniece strādāja kā porcelāna apgleznošanas skolotāja Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā. 1967. gadā L. Medniece pārtrauca strādāt Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā un sāka darbu Ķīpsalas keramiķu radošajā darbnīcā, kur pavadīja nākamos 30.gadus. 1971. gadā L. Medniece kļuva par Ženēvas Starptautiskās keramikas akadēmijas biedri, bet 2005. gadā par tās goda biedri.[5]

No 2015. gada 4. decembra līdz 2016. gada 31. janvārim Rīgas Porcelāna muzejā bija izstādīta L. Mednieces personālizstrāde „Darbi”, kurā aptverti tikpat kā visi mākslinieces izmantotie materiāli un tehnikas.[3][4]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

L. Medniece - latviešu keramikas vecmeistare. L. Medniece sāka māksliniecisko darbu ar māla darbiem, turpināja ar porcelāna apgleznošanu un atkal atgriezās pie māla darbiem. L. Medniece strādā ar mālu, šamotu un porcelānu. Par materiāliem un to izvēli L. Medniece izsakās šādi: „Materiāli cilvēku nepadara par mākslinieku. Ja jums nav, ko teikt, tad nekāds materiālu daudzums vai glazūru dažādība nevarēs palīdzēt.”[6] L. Mednieces darbos ir jūtams rotaļīgums. L. Mednieces mākslas darbi ir par cilvēkiem (pateicoties bērnības iespaidiem dzīvojot Rīgas Jūrmalā), ģimenes saiknēm, tautu, dabu un mitoloģiju. Slavenais keramiķis P.Martinsons L. Mednieci nosaucis par „keramiķi – tēlnieci”[7]. " L. Mednieces darbi izpaužas figūrās, flīzēs un apgleznotos traukos. Viens no L. Mednieces vispazīstamākajiem darbiem ir sešu atsevišķu figūru grupa "Faraoni", kas attēlo sešus tēlus ar gariem tērpiem, mīklainām sejām, nepazīstamiem zīmju iespiedumiem un atšķirīgām caurspīdīgām glazūrām. Šis darbs tika demonstrēts vairākās Čehijas pilsētās un Briselē. Tas ieguva augstu atzinību. Pazīstamas arī ir L. Mednieces apgleznotās cilvēku figūras, kuras pēc konkursa izturēšanas, tika demonstrētas "Vispasaules jaunatnes un studentu festivāls Maskavā", kurš norisinājās 1956.gadā.[5]

Izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Personīgā izstāde - Latvītes Mednieces personālizstāde “Darbi” (04.12.2015 - 31.01.2016)
  • Regulāri piedalījās citu mākslinieku izstādēs.
(Pilsētas, kurās darbi ir tikuši demonstrēti)
Prāga Valorisa Faencā
Maskavā Rīgā Briselē

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Mūžībā devusies keramiķe Latvīte Aleksandra Medniece». Kultūras Diena. Skatīts: 2018. gada 28. decembrī.
  2. «Latvīte Aleksandra Medniece». Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs. Latvijas Radošo savienību padome. Skatīts: 2016. gada 9. oktobrī.
  3. 3,0 3,1 «Latvīte Medniece. Darbi». Kultūras Diena. 2015. gada 2. decembris. Skatīts: 2016. gada 9. oktobrī.
  4. 4,0 4,1 «Latvītes Mednieces personālizstāde «Darbi»». Lsm.lv. 2015. gada 5. decembris. Skatīts: 2016. gada 9. oktobrī.
  5. 5,0 5,1 5,2 Ruta Muižniece. «Pēdas mālā. Latvīte Medniece.». Latvitemedniece.berta.me. Skatīts: 2016. gada 9. oktobrī.
  6. Cit. no: Muižniece R. Cita pasaule. Pēteris Martinsons.- Rīga: Galerija Daugava, 2006.- [59.] lpp. Skatīts 2016. gada 9.Oktobrī.
  7. P. Martinsons [rokraksts]. Kultūrkapitāla fonda Vizuālās un foto mākslas padomei. 2004. g. 6. jūlijā. [L. Mednieces izvirzīšana KKF mūža stipendijai.] Skatīts 2016.gada 9.oktorbrī

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]