Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts

Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts, pilnā nosaukumā Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu ir Latvijas Ministru kabineta noteikumi Nr.396, kas izdoti Rīgā 2000. gada 14. novembrī.^[1] Noteikumi divos pielikumos nosauc īpaši aizsargājamo sugu sarakstu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. 2004. gada labojumos dažas sugas tika no šiem sarakstiem svītrotas un dažas pievienotas,^[2] un spēkā stājās 2004. gada 31. jūlija redakcija.

Aizsargājamās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Noteikumos kopš 2004. gada norādītas pavisam 752 sugas (iekavās no tām ierobežojami izmantojamās sugas):

31 (5) zīdītāju sugas (galvenokārt sikspārņi);
99 (4) putnu sugas;
3 rāpuļu sugas;
6 abinieku sugas;
9 (9) zivju sugas;
106 (2) bezmugurkaulnieku sugas;
232 (4) ziedaugu un paparžaugu sugas;
129 sūnu sugas;
69 ķērpju sugas;
62 sēņu sugas;
6 mieturaļģu sugas.

Aktuālums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2004. gada līdz vismaz 2021. gadam sarakstā nav veiktas izmaiņas, lai gan sugu stāvoklis bieži mainās un tiek atklātas jaunas sugas un to dzīvotnes. Lai operatīvi reaģētu uz šīm izmaiņām, Saeima tai pašā gadā pieņēma Sugu un biotopu aizsardzības likumu, kurš ļauj Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iestādēm realizēt vietējo politiku, apturot sugu saimniecisko izmantošanu, veidojot tām biotopus un ierīkojot aizsargājamas dabas teritorijas. Mikroliegumu ierīkošanas tiesības ir arī Valsts meža dienestam tā pārvaldītās teritorijās un Zemkopības ministrijai zivju nārsta vietās.^[3]^[4]