Segsēkļi
| Segsēkļi Angiospermae | |
|---|---|
 Kolāža ar dažādu augu sugu ziediem | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Apakšvalsts | Vaskulārie augi (Tracheophyta) |
| Nodalījums | Sēklaugi (Spermatophytes) |
| Apakšnodalījums | Segsēkļi (Angiospermae) |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
| |
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas ietver lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu). Tie piemērojas visdažādākajiem klimatiskajiem apstākļiem. Segsēkļi aug gan tundrā, gan tuksnesī, gan augstu kalnos. Tie ir piemērojušies arī dzīvei ūdenī. Segsēkļi kalpo par galveno barības bāzi gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Visas galvenās cilvēku audzējamās kultūras pieder segsēkļiem.
Izcelsme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Molekulārbioloģiskie pētījumi liecina, ka segsēkļi atdalījušies no kailsēkļiem jau devona ģeoloģiskajā periodā pirms apmēram 365 miljoniem gadu, bet tikai krīta periodā tie kļuva par dominējošo augu grupu. Pēc krīta-terciāra masveida izmiršanas, pirms apmēram 66 miljoniem gadu lapu koki izspieda skuju kokus siltajās klimata zonās un zemienēs.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Raksturīga segsēkļu pazīme ir zieds. Megasporofili tajā ir pārveidoti par augļlapām, kas saaugot veido auglenīcu, kuras paplašinātajā apakšējā daļā (sēklotnē) ieslēgti sēklaizmetņi, bet augšdaļā atrodas drīksna, kas uztver putekšņus (mikrosporas). Uz drīksnas putekšņi dīgst un veido dīgļstobru, kas sasniedz sēklaizmetņa atveri — mikropili. Pēc apaugļošanās no sēklotnes attīstās auglis ar sēklām, kuras veidojas no sēklaizmetņa. Segsēkļu dzimumvairošanās raksturīgākā pazīme ir divkāršā apaugļošanās. Apaugļošanās ir nepieciešama gan sēklas dīgļa, gan arī sēklas barības audu attīstībai. Ģeneratīvā šūna dalās un izveido 2 spermijus. Viens saplūst ar olšūnas kodolu, otrs — ar dīgļsomas sekundāro kodolu. No apaugļotās olšūnas (zigotas) attīstās sēklas dīglis, no dīgļsomas sekundārā kodola — endosperms (sēklas barības audi).
Ziedi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija pēc apputeksnēšanas ir ražot sēklas. Ziediem izšķir vairākas daļas: ziedkātu, ziedgultni, apziedni, androceju un gineceju.[1] Ziedi galvenokārt atšķiras pēc veida, izmēra un krāsas. Dažiem ziedaugiem ziedi aug uz atsevišķiem kātiem, bet vairumam tie atrodas uz viena kāta un veido ziedkopas. Pēc tā, kāds ir ziedkopu sazarojums, ziedkopas iedala cimozajās jeb simpodiālajās ziedkopās un racemozajās jeb monopodiālajās ziedkopās.[2]
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Segsēkļus pieņemts dalīt 2 klasēs — viendīgļlapjos un divdīgļlapjos. Kaut arī nav kādas vienas konkrētas īpašības, kas atšķirtos divdīgļlapjiem un viendīgļlapjiem, bet atšķirību veido īpašību kopums, tomēr sistemātiķi diezgan viegli nosaka piederību vienai vai otrai klasei. Grūtības rodas tikai nosakot ūdensrožu rindas (Nymphaeales) pārstāvju piederību,[nepieciešama atsauce] jo tie atrodas apmēram pa vidu starp divdīgļlapjiem un viendīgļlapjiem.
nodalījums Segsēkļi (Angiospermae)
- klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
- klase Viendīgļlapji (Liliopsida)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Bioloģijas rokasgrāmata (latviski). Rīga : Zvaigzne ABC. 1995. 82. lpp. ISBN 5-405-01469-9.
- ↑ Bioloģijas rokasgrāmata (latviski). Rīga : Zvaigzne ABC. 1995. 85. lpp. ISBN 5-405-01469-9.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|