Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
	; Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēka
Aģentūras pārskats
Izveidota	1918. gadā
Veids	Ministrijas
Galvenā mītne	Čiekurkalna 1. līnija 1, korpuss 2, Rīga
Ministrs	Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs;
Mājaslapa	www.iem.gov.lv

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija ir vadošā Latvijas valsts pārvaldes iestāde iekšlietu nozarē. Tās galvenie uzdevumi ir izstrādāt un kopīgi ar tiesu varas, valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm īstenot vienotu politiku noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, robežsardzes, migrācijas, ugunsdrošības, glābšanas un civilās aizsardzības jautājumos.^[1] Iekšlietu ministriju politiskā līmenī vada iekšlietu ministrs.

Iekšlietu ministrija tika izveidota 1918. gadā.

Vēsture

1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas Padome proklamēja Latvijas Republiku. Izveidotajā Ministru kabinetā par pirmo iekšlietu ministru kļuva Miķelis Valters. Aktuālākais tobrīd bija efektīvas policijas izveidošana un normatīvās bāzes radīšana gan policijas, gan citu iekšlietu sistēmas vienību darbībai.

1918. gada 5. decembrī Tautas Padome apstiprināja “Pagaidu noteikumus par iekšējās apsardzības organizēšanu”, kas regulēja šo struktūru tapšanu. Pašlaik 5. decembrī atzīmē Policijas dienu.^[2]

Taču 1919. gada sākumā vēl nebija iespējams uzsākt policijas struktūru veidošanu, jo Latvijā notiekošās karadarbības dēļ valdībai bija jāatkāpjas uz Liepāju. Kad tika atbrīvota Rīga, 1919. gadā Rīgas prefektūras pakļautībā izveidoja Policijas skolu.^[2]

1923. gadā Latvijas policija sāka veidot sakarus ar Starptautisko kriminālpoliciju, 1929. gadā Latvijas kriminālpolicija kļuva par Starptautiskās kriminālpolicijas dalībvalsti.^[2]

Funkcijas darbības sākumā

Iekšlietu ministrijai toreiz bija jāiesaistās daudzveidīgās problēmās, piemēram, tās Emigrantu un bēgļu transporta nodaļas pienākums bija regulēt un risināt jautājumus, kas skāra bēgļu atgriešanos Latvijā un viņu tranzītu caur citu valsti, bet Ārzemnieku nodaļa nodarbojās ar ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos un izceļošanu no Latvijas.^[2]

1919. gada vasarā nodibināja Pasu nodaļu, lai izsniegtu pases tiem iedzīvotājiem, kuriem ar 1919. gada 23. augusta likumu “Par pavalstniecību” piešķīra pilsonību.^[2]

Iekšlietu ministrija pārraudzīja arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbu Latvijā.

Iekšlietu ministrijai tika uzdoti arī pienākumi, kas mūsdienās ir citu valsts orgānu kompetencē. 1919. gadā izveidoja Pašvaldību nodaļu, kas drīz pārtapa par Pašvaldību departamentu. Departamenta galvenais uzdevums bija pašvaldību un likumdošanas bāzes izveidošana, ka arī saimnieciskās darbības organizēšana. Latvijas pilsētu budžetus sastādīja un apstiprināja pēc Iekšlietu ministrijas instrukcijām.^[2]

Iekšlietu ministrija kontrolēja karā izpostīto ēku atjaunošanas un jaunbūves darbus; šim nolūkam 1921. gadā izveidoja būvvaldi, ko vēlāk pārveidoja par Iekšlietu ministrijas Būvniecības pārvaldi. Tā koordinēja atjaunošanu, apbūvi un izstrādāja tām nepieciešamos normatīvus. Pārvalde apstiprināja sabiedrisko un rūpniecisko ēku projektus.^[2]

Līdz 1922. gada martam robežu apsargāja armija. Pēc tam robežu apsardze pārgāja Iekšlietu ministrijas pārziņā. Robežapsardzības nodaļa kopā ar Būvniecības pārvaldi veica robežu izbūvi.^[2]

Darbības mērķi

Ministrijas funkcijas un uzdevumus nosaka tās nolikums.^[3] Ministrijas darbu vada arī valsts sekretārs. Valsts sekretāra galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģiju izstrādes organizēšana, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana.

Iekšlietu ministrijas padotības iestādes un struktūrvienības

Iekšējās drošības birojs (IDB)
- Slepenības režīma nodaļa
- Administratīvā nodaļa
- Pirmstiesas izmeklēšanas nodaļa
- Stratēģiskās plānošanas nodaļas
Valsts drošības dienests (VDD)
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP)
- Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departaments
- Finanšu un uzskaites nodaļa
- Kontroles un uzraudzības nodaļa
- Līgumu pārvaldības nodaļa
- Juridiskā nodaļa
- Dokumentu pārvaldības nodaļa
- Personu statusa kontroles nodaļa
- Migrācijas nodaļa
- Uzturēšanās atļauju nodaļa
- Patvēruma lietu nodaļa
- Patvēruma meklētāju izmitināšanas nodaļa
- Personu apliecinošu dokumentu departaments
- Personu datu apstrādes departaments
- Attīstības un starptautiskās sadarbības departaments
Valsts policija
- Galvenā administratīvā pārvalde
- Galvenā kārtības policijas pārvalde un Speciālo uzdevumu bataljons^[4]
- Galvenā kriminālpolicijas pārvalde
- Sabiedrisko attiecību nodaļa
- Finanšu pārvalde
- Kriminālistikas pārvalde
- Sevišķās lietvedības nodaļa
- Personāla pārvalde
- Iekšējās kontroles birojs
- Slepenības režīma nodaļa
- Reģionu pārvaldes
Valsts robežsardze
- Valsts robežsardzes vadība
- Galvenā pārvalde
- Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvalde
- Operatīvās vadības pārvalde
- Kriminālizmeklēšanas pārvalde
- Eiropas Savienības lietu pārvalde
- Inspekcijas un slepenības režīma dienests
- Ekspertīžu dienests
- Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļa
- Sevišķās lietvedības nodaļa
- Teritoriālās struktūrvienības
- Valsts robežsardzes koledža
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)
Nodrošinājuma valsts aģentūra
- Administratīvi-juridiskā un iepirkumu nodrošinājuma departaments
- Izņemto lietu, apsardzes un tehniskā atbalsta departaments
- Īpašumu, bruņojuma un materiālo rezervju departaments
- Finanšu un grāmatvedības pārvalde
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs
- Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nodaļa “Dzintari”
- Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra sporta nodaļa
- Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra psiholoģiskā atbalsta nodaļa
- Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra fiziskās sagatavotības nodaļa
- Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra darba vides nodaļa

VSIA Iekšlietu ministrijas poliklīnika^[5]
- Centrālā medicīniskā ekspertīzes komisija (CMEK)

Skatīt arī

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkas aizstāvēšana

Atsauces

↑ «Nozares apraksts». Iem.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. decembrī. Skatīts: 2012. gada 29. septembrī.
1 2 3 4 5 6 7 8 «Vēsture | Iekšlietu ministrija». www.iem.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2026-01-12.
↑ «Iekšlietu ministrijas nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2026-01-12.
↑ Linda Balode. «Kā darbojas Speciālo uzdevumu bataljons». lvportals.lv (latviešu), 2017-10-21. Skatīts: 2022-07-28.
↑ «Padotības iestādes | Iekšlietu ministrija». www.iem.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-15.

Ārējās saites

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas oficiālā mājaslapa

Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Nozares apraksts». Iem.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. decembrī. Skatīts: 2012. gada 29. septembrī.

[:0-2] 1 2 3 4 5 6 7 8 «Vēsture | Iekšlietu ministrija». www.iem.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2026-01-12.

[3] «Iekšlietu ministrijas nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2026-01-12.

[4] Linda Balode. «Kā darbojas Speciālo uzdevumu bataljons». lvportals.lv (latviešu), 2017-10-21. Skatīts: 2022-07-28.

[5] «Padotības iestādes | Iekšlietu ministrija». www.iem.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-15.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]