Latvijas filharmonija

Latvijas filharmonija bija Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pakļautībā esoša filharmonija, kas organizēja koncertus un propagandēja Latvijas mūziku.

Vēsture

Dibināta 1941. gada 9. maijā kā Latvijas PSR Valsts filharmonija, bet pēc 1941. gada 22. jūnija slēgta sakarā ar Vērmahta iebrukumu Latvijā. Pēc Sarkanās armijas ienākšanas Rīgā 1944. gada 13. oktobrī tās darbību atjaunoja.

1988. gada 9. jūnijā filharmoniju pakļāva Latvijas PSR Valsts kultūras komitejai, 1990. gada 1. martā Latvijas PSR Kultūras ministrijai, bet pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā to pārdēvēja par Latvijas filharmoniju un pakļāva Latvijas Republikas Kultūras ministrijai, 1993. gada 3. augustā Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas Valsts kultūras pārvaldei, 1994. gada 1. novembrī atkal Latvijas Republikas Kultūras ministrijai.

Likvidēta 1999. gada 4. janvārī.

Mākslinieciskie kolektīvi

• Latvijas PSR Valsts koris (no 1944)
• Tautas koris "Dzintars" (no 1947)
• Revolūcijas veterānu Tautas koris (no 1957)
• Latvijas PSR Valsts filharmonijas stīgu kvartets (no 1963)
• Latvijas PSR Valsts filharmonijas klavieru trio (no 1967)
• Latvijas PSR Valsts filharmonijas kamerorķestris (no 1967)
• Latvijas PSR Valsts filharmonijas klavieru duets (no 1968)
• Latvijas PSR Valsts deju ansamblis "Daile" (no 1968)
• vokāli instrumentālais ansamblis "Eolika" (no 1972)
• vokāli instrumentālais ansamblis "Modo" (no 1973)
• vokāli instrumentālais ansamblis "Tip-top" (no 1975)
• apmēram 50 solistu

Koncertzāles

• Latvijas PSR Valsts filharmonijas Lielā zāle (agrākajā Lielās ģildes namā, 830 vietu)
• Latvijas PSR Valsts filharmonijas Mazā zāle (agrākajā Lielās ģildes namā, 210 vietu)
• Doma koncertzāle Rīgas Domā (1513 vietu)
• Dzintaru koncertzāle (2100 vietu)
• Dzintaru kamerzāle (760 vietu)