Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Aizvēsturiskās kultūras
Akmens laikmeta apmetnes Latvijā
Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā
Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā
Senlatvijas valstis un zemes
Kuršu zemes, Līvu zemes, Jersikas valsts
Zemgaļu valsts, Kokneses valsts
Sēļu zemes, Tālavas un Atzeles valstis
Livonijas krusta kari
Terra Mariana
Livonijas konfederācija
Kurzemes bīskapija, Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis
Zemgales bīskapija
Sēlijas bīskapija
Livonijas karš
Livonijas karaliste, Rīgas brīvpilsēta
Ārvalstu atkarībā
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals
Pārdaugavas hercogiste, Zviedru Vidzeme, Inflantijas vaivadija
Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa
Modernās Latvijas izveide
Jaunlatvieši, Jaunā strāva
1905. gada revolūcija
Oberosts, Latviešu strēlnieki
Latvijas brīvības cīņas
Apvienotā Baltijas hercogiste, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Republika (1918-1940)
Latvijas okupācija (1940), Latvijas okupācija 1941-1945
Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas PSR
Latvijas Tautas fronte
Dziesmotā revolūcija
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana
Latvijas Republika (no 1990)
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990. gada 4. maijā tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Šī deklarācija pasludināja 1940. gada 17. jūnija PSRS militāro agresiju kā starptautisku noziegumu un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti

Sagatavošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deklarāciju sagatavoja Latvijas Tautas frontes frakcija (pie tās teksta gatavošanas darbojušies Romāns Apsītis, Valdis Birkavs, Vilnis Eglājs, Aivars Endziņš, Tālavs Jundzis, Andrejs Krastiņš, Egils Levits un Rolands Rikards[1]), pret bija Interfronti atbalstošie deputāti. Deklarācijas preambulā konstatēts, ka Tautas Saeima, kas tika ievēlēta prettiesiskās, antikonstitucionālās vēlēšanās, kuru rezultāti bija viltoti, nevarēja paust tautas gribu un tai arī nebija tiesību lemt par valsts politiskās iekārtas maiņu un atteikšanos no suverinitātes. Saskaņā ar Satversmi Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tautai un to mainīt var vienīgi tautas nobalsošanā. Tā kā Satversmē noteiktā procedūra nebija ievērota, Latvija nekad de iure nebija iestājusies Padomju Savienībā. Pamatojoties uz to un Latvijas iedzīvotāju gribu, kas pausta ievēlot vairākumā deputātus, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu, Augstākajai Padomei bija tiesības lemt par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Nobalsošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau no 2. maija pie Augstākās Padomes ēkas (tagad Saeimas ēka) pulcējās liels neatkarības atbalstītāju pulks, kas aicināja pasludināt Latvijas neatkarību. Pēc pozitīvā balsojuma 4. maijā deputāti tika ar gavilēm un lielu sajūsmu sagaidīti Jēkaba ielā.

Deklarāciju pieņēma LPSR Augstākā Padome, kurā 1990. gada vēlēšanās bija ievēlēts 201 deputāts. Lai likumdevēji pieņemtu deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, bija nepieciešams 2/3 no deputātu skaita atbalsts jeb 134 balsis. Ar 138 balsīm „par”, 0 „pret” (deklarāciju neatbalstošie deputāti balsojumā nepiedalījās) un 1 „atturas” Augstākā Padome to pieņēma.[2]

Atbalstīja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Andrejs Panteļejevs
  2. Ruta Marjaša
  3. Vilnis Eglājs
  4. Aleksandrs Kiršteins
  5. Ģirts Krūmiņš
  6. Indulis Ozols
  7. Oļegs Batarevskis
  8. Ints Cālītis
  9. Ivars Krastiņš
  10. Jānis Gulbis
  11. Rolands Rikards
  12. Dzintars Ābiķis
  13. Ojārs Kehris
  14. Rolands Repša
  15. Romāns Apsītis
  16. Jānis Krūmiņš
  17. Ojārs Blumbergs
  18. Ilma Briņķe
  19. Broņislavs Salītis
  20. Juris Karlsons
  21. Andris Teikmanis
  22. Mārcis Cīrulis
  23. Arturs Punovskis
  24. Ivars Ēlerts
  25. Einārs Cilinskis
  26. Jānis Freimanis
  27. Mihails Stepičevs
  28. Aivars Endziņš
  29. Māris Budovskis
  30. Atis Kramiņš
  31. Gunārs Preinbergs
  32. Andris Tomašūns
  33. Igors Movels
  34. Imants Geidāns
  35. Indulis Bērziņš
  36. Leonīds Alksnis
  37. Velta Čebotarenoka
  38. Vladilens Dozorcevs
  39. Ivars Silārs
  40. Vladimirs Einiņš
  41. Arnolds Bērzs
  42. Jānis Lagzdiņš
  43. Linards Muciņš
  44. Teodors Eniņš
  45. Aivars Lembergs
  46. Alfrēds Mačtams
  47. Ģirts Kristovskis
  48. Viktors Kalnbērzs
  49. Andris Apinītis
  50. Ivars Caune
  51. Andris Līgotnis
  52. Kazimirs Šļakota
  53. Juris Cibulis
  54. Georgs Andrejevs
  55. Dainis Vanags
  56. Valdis Birkavs
  57. Emerita Buķele
  58. Edvīns Kide
  59. Jānis Endele
  60. Druvis Skulte
  61. Jānis Kinna
  62. Stefans Rāzna
  63. Ludvigs Teteris
  64. Raitis Černajs
  65. Jevgēnijs Zaščerinskis
  66. Pēteris Laķis
  67. Pēteris Gabrānovs
  68. Sarmis Mednis
  69. Andris Felss
  70. Ita Kozakeviča
  71. Ludis Skosta
  72. Vilnis Bresis
  73. Mavriks Vulfsons
  74. Andris Plotnieks
  75. Mārtiņš Arnītis
  76. Pēteris Koroševskis
  77. Aleksandrs Lange
  78. Ivars Godmanis
  79. Brigita Zeltkalne
  80. Valdis Biķis
  81. Egils Einars Jurševics
  82. Juris Aizezers
  83. Imants Kalniņš
  84. Jānis Lucāns
  85. Jānis Škapars
  86. Indulis Emsis
  87. Aleksejs Grigorjevs
  88. Marija Kārkla
  89. Eduards Berklavs
  90. Jānis Gavars
  91. Valdis Šteins
  92. Pēteris Krūgaļaužs
  93. Visvaldis Mucenieks
  94. Kārlis Liepiņš
  95. Skaidrīte Albertiņa
  96. Tālavs Jundzis
  97. Guntis Grūbe
  98. Valentīna Zeile
  99. Normunds Beļskis
  100. Andris Puzo
  101. Kazimirs Špoģis
  102. Antons Seiksts
  103. Gunārs Klindžāns
  104. Ārijs Ūdris
  105. Artūrs Kodoliņš
  106. Jānis Biezais
  107. Andris Grūtups
  108. Anatolijs Gorbunovs
  109. Antons Buls
  110. Jānis Vaivads
  111. Juris Dobelis
  112. Juris Bojārs
  113. Alberts Bels
  114. Imants Daudišs
  115. Mārtiņš Bērziņš
  116. Arvīds Ulme
  117. Imants Ziedonis
  118. Odisejs Kostanda
  119. Raimonds Krūmiņš
  120. Anna Seile
  121. Ivans Cupruns
  122. Einārs Repše
  123. Pēteris Simsons
  124. Juris Celmiņš
  125. Vilis Seleckis
  126. Pēteris Lazda
  127. Agris Jaunkļaviņš
  128. Alfrēds Čepānis
  129. Dainis Īvāns
  130. Andrejs Krastiņš
  131. Andris Bērziņš
  132. Jānis Dinevičs
  133. Ivars Briedis
  134. Ziedonis Ziediņš
  135. Edmunds Krastiņš
  136. Jānis Blažēvičs
  137. Ilmārs Geige
  138. Voldemārs Strīķis

Atturējās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Aleksejs Zotovs

Atteicās piedalīties[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Igors Garajevs
  2. Viktors Stefanovičs
  3. Jurijs Ļaļins
  4. Jānis Dzintars
  5. Alberts Žuks
  6. Aleksandrs Peršins
  7. Mihails Berdikovs
  8. Sergejs Zaļetajevs
  9. Grigorijs Morozļi
  10. Nikolajs Mihailovs
  11. Alfrēds Rubiks
  12. Oļegs Ščipcovs
  13. Vladimirs Hodakovskis
  14. Vladimirs Kostins
  15. Eduards Maharevs
  16. Genādijs Romašovs
  17. Vjačeslavs Gerasimovs
  18. Leonīds Kurdjumovs
  19. Ivans Ivanovs
  20. Tatjana Ždanoka
  21. Pāvels Šapovālovs
  22. Vladimirs Mihailovs
  23. Ivans Prokofjevs
  24. Anatolijs Safonovs
  25. Anatolijs Aleksejevs
  26. Edgars Eglītis
  27. Nikolajs Builovs
  28. Mihails Gavrilovs
  29. Sergejs Dīmanis
  30. Aleksandrs Smoļuks
  31. Viktors Alksnis
  32. Andrejs Beluha
  33. Vladimirs Zatuliviters
  34. Valērijs Priščepovs
  35. Mihails Ivanovs
  36. Aleksejs Vidavskis
  37. Vladimirs Rodins
  38. Aleksejs Providenko
  39. Vladimirs Žarkovs
  40. Sergejs Beskrovnovs
  41. Jevgēņijs Drobots
  42. Grigorijs Agafonovs
  43. Jevgēņijs Jagupecs
  44. Jurijs Antons
  45. Boriss Feršalovs
  46. Igors Rjabiņins
  47. Anatolijs Bartaševičs
  48. Martijans Bekasovs
  49. Andrejs Rešetņikovs
  50. Valentīns Gapoņenko
  51. Viktors Krols
  52. Larions Kucāns
  53. Galaktions Radionovs
  54. Viktors Kokorišs
  55. Jurijs Kirjušins
  56. Filips Stroganovs
  57. Mihails Rogaļs

Tika pasludināts pārejas posms no Latvijas Republikas Augstākās Padomes līdz Saeimas sasaukšanai.

Svētku diena[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

4. maijs ir valsts svētku diena - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu šobrīd atrodas LR Saeimas arhīvā, LR AP fondā, 10. apr., 2932. l., 42. lp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis „4.maijs”. — Fonds Latvijas Vēsture, Rīga 2000. ISBN 9984643190 (Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par neatkarības deklarāciju)
  • Daina Bleiere „Latvija. Notikumu hronika 1985. - 1996. gadā”. — N.I.M.S., Rīga 1996. ISBN 9984914127
  • Ringolds Balodis, Annija Kārkliņa „Divdesmit gadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas - valststiesību attīstības tendences un risinājumi”. — Jurista Vārds Nr.17/18, 27.04.2010.
  • Valdis Blūzma, Ojārs Celle, Tālavs Jundzis, D. A. Lēbers, Egils Levits, Ļubova Zīle „Latvijas valsts atjaunošana (1986.g. - 1993.g.)”. — Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, Rīga, 1998. ISBN 998464300X

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]