Eolika

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eolika
Grupa Eolika.jpg
Grupa Eolika
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Žanri popmūzika,
rokmūzika (līdz 1977. gadam)
Darbības gadi 1967–1989; kopš 1996
Izdevēji Mikrofona Ieraksti
Dalībnieki

Eolika ir latviešu popgrupa, kas Borisa Rezņika vadībā dažādos sastāvos pastāv no 60. gadu vidus. Populārākais tās sastāvs ir 80. gadu pirmajā pusē koncertējušais ansamblis ar vokālo kvartetu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1966. - 1970.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grupa "Eolika" dibināta Rīgā, 1966. gada martā. To veido E. Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēkņi, kas sākotnēji spēlē ārzemju dziesmas angļu valodā, piemēram, "The Beach Boys" daudzbalsīgās dziesmas. Grupas pirmajā sastāvā ir Boriss Rezņiks (balss, taustiņinstrumenti), Zigismunds Lorencs (balss, ģitāra), Juris Griņevs (balss, ģitāra), Jurijs Kuzminovs (balss, bass) un Eduards Novikovs (balss, bungas). Vēlāk bungas spēlē Einārs Raibais (kurš 1969. gada sākumā gan pāriet uz grupu "Katedrāle") un Vladimirs Plotkins.

1967. gadā Raimonds Pauls uzaicina grupu piedalīties Rīgas estrādes orķestra koncertos, rodas grupas dalībnieku oriģināldziesmas, repertuārā ir arī nedaudzas R. Paula dziesmas. Taču, kad mūziķi sāk studēt Latvijas Valsts konservatorijā, viņi ir spiesti pārtraukt sadarbību ar REO un atkal kļūt par ballīšu mūziķiem. Šajā laikā tiek ierakstītas divas EP (mazās skaņuplates) - vienā ir komponista Aleksandra Kublinska dziesmas, bet otrā pašu grupas dalībnieku dziesmas, kā arī viena R. Paula dziesma, ko grupa ieraksta kopā ar Noru Bumbieri. "Eolikas" iespēlētais instrumentālais R. Paula skaņdarbs "Melodija no kinofilmas 235 miljoni seju" iekļauta R. Paula pirmajā popdziesmu albumā "Tev, mana labā" (1969).

1970. gadā "Mikrofona" aptaujā ceturto vietu ieņem Z. Lorenca "Vecāmāte un runcis". Deviņpadsmitgadīgā autora izpildījumā šī dziesma uz ilgu laiku iegūst lielu popularitāti.[1]

Z. Lorenca sacerētā kompozīcija "Varam sintezēt visu bez riska" 1968. gadā tiek iekļauta koncertfilmā "Muzikālais kokteilis". Kāda no grupas parādīšanās reizēm TV konservatīvajā padomju sabiedrībā izraisa šoku - tajā grupas dalībnieki redzami ar elektriskajām ģitārām, spēlējot atbrīvotu bigbītu. Pēc neilga laika seko nosodošs raksts laikrakstā "Cīņa", kas apgrūtina grupas turpmāko darbību. Šī sastāva darbībai pienāk beigas 1970. gadā, kad "Eolikas" dalībniekiem jādodas dienēt Padomju armijā.

1972. - 1977.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc atgriešanās no armijas B. Rezņiks, Z. Lorencs un V. Plotkins spēlē padomju dziesmu izpildītāja, filharmonijas solista Aleksandra Sotikova pavadošajā ansamblī. Viņi piedalās arī A. Sotikova mazās skaņuplates ierakstā, tā izdota 1974. gadā. Sotikovs savu muzikālo darbību beidz 1977. gadā.

1977. - 1980.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1977. gadā B. Rezņiks dibina patstāvīgu grupu, kurai atkal tiek dots "Eolikas" vārds. Tajā dzied pazīstamā 60.-70. gadu dziedātāja Ilona Bāliņa un Ilona Stepanova, kas agrāk darbojusies Rīgas pašdarbības kolektīvos. Tiek izdots pirmais grupas albums "Rīgas sapņi" ar dziesmām krievu valodā.

1980. - 1985.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1980. gadā notiek lūzums grupas darbībā - tiek pieņemti dziedātāji Viktors Burakovs-Zemgals un Dainis Dobelnieks, bet Bāliņu nomaina jaunā Olga Rajecka. Turpmākos piecus gadus "Eolika" ir viena no populārākajām Latvijas grupām, labi pazīstama arī PSRS. Šajā laikā top grupas lielākie hiti - "Pasaule, pasaulīt", "Zemeņu lauks", "Lielā zive", "Raimonda Paula dziesmu popūrijs" un citas.

Iznāk otrā lielā skaņuplate "Pasaule, pasaulīt", kurā ir vairākas populāras grupas dziesmas.

1986. - 1989.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1986. gadā O. Rajecka pieņem Imanta Kalniņa piedāvājumu un kļūst par grupas "Turaidas roze" solisti. Viņas vietā pieņemta dziedātāja Ruta Saleniece, taču ansambļa popularitāte krītas. Tiek izdota trešā skaņuplate "Robinsons Krūzo" ar dziesmām krievu valodā. Savukārt latviešu auditorijai domāta 1987. gada dziesma "Daugava", kas iekļūst "Mikrofona" aptaujas populārāko dziesmu vidū.

Pēdējais grupas hits ir Borisa Rezņika un Valda Pavlovska 1989. gada dziesma "Atmostas Baltija", kuru dzied trīs solisti no visām Baltijas valstīm - Viktors Burakovs-Zemgals, Žilvins Bubēlis un Tarmo Pihlaps. Taču drīz pēc tam grupas darbība apsīkst.

kopš 1996.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deviņdesmitajos gados "Eolika" atsāk koncertēt populārākajā sastāvā un izdod vairākas dziesmu izlases. 1996. gadā izlasē "Kolekcija" iekļauta Borisa Rezņika jaunā dziesma "Eņģelis", taču vēlāk jaunas dziesmas vairs neseko.

2017. gada 3. maijā, B. Rezņika jubilejas koncertā uzstājas pirmais "Eolikas" sastāvs (B. Rezņiks, Z. Lorencs un J. Griņevs) ar dziesmām "Vecmāmāte un runcis" un "Saule un jūra", kā arī 80. gadu "Eolikas" sastāvs.

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Albumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dalītais albums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Eolika un V. Mitrohina ansamblis - Mūzika diskoklubos (1983)

EP un singli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izlases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kolekcija (1996)
  • Mēs tev dāvinām (2005)
  • Jubilejas izlase (2010)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Romance uz bruģa. Liesma, 1979, Nr. 7.