Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā
.jpg)
Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā bija viens no leģitīmās Latvijas Republikas interešu pārstāvjiem ārzemēs Latvijas okupācijas periodā (1940—1991).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1940. gada 17. maija slepeno lēmumu Latvijas sūtnim Londonā Kārlim Zariņam tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras pārstāvēt Latvijas intereses ārzemēs gadījumā, ja kara apstākļu dēļ vairs nebūtu iespējams sazināties ar Latvijas diplomātiskām un konsulārām pārstāvībām Vakareiropā. Tās deva tiesības viņam izdot saistošus rīkojumus visām Latvijas pārstāvībām, rīkoties ar visiem valsts līdzekļiem, atstādināt no amata sūtņus, atcelt un pārcelt visu pārējo pārstāvību darbiniekus, likvidēt pārstāvības, izņemot sūtniecību ASV, utt.[1]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītājs Roberts Bulsons tika apcietināts un apsūdzēts par šī lēmuma slēpšanu. Pēc ilgstošām pratināšanām viņš tika nošauts Astrahaņas cietumā 1942. gadā.
Sūtnis Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, iecēla pilnvarotos lietvežus - Latvijas sūtniecības vadītājus ASV, diplomātisko pārstāvi Spānijā, diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvjus vairākās valstīs un starptautiskajās organizācijās Ženēvā, pārstāvi Vācijā. Iecēla vairāk kā 20 goda konsulu Apvienotajā Karalistē un Britu Sadraudzības valstīs, karjeras konsulu Kanādā.
Kārlis Zariņš sasauca un vadīja Latvijas sūtņu apspriedi 1946. gada maijā Ženēvā, 1947. gada augustā Londonā un 1953. gada maijā Parīzē un citur, kurās izstrādāja darbības stratēģiju, lai nodrošinātu valsts neatkarības de iure saglabāšanu. Sākot no 1946. gada maija viņi vadīja arī Latvijas sūtņu un latviešu trimdas organizāciju pārstāvju apspriedes.
Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kārlis Reinholds Zariņš (1940—1963)
- Arnolds Spekke (1963—1970)
- Anatols Dinbergs (1970—1991)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Latvijas Valsts vēstures arhīvs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2016. gada 29. jūlijā.