Latvijas Republikas Ministru kabinets

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latvijas Republikas Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara. Tā sastāvu un darbību nosaka Latvijas Republikas Satversme un Ministru kabineta iekārtas likums.[1] Ministru kabinetu sastāda persona, kurai to uztic darīt Valsts prezidents.

Kā pilntiesīgu kabineta locekli Ministru prezidents var kabinetā aicināt vienu Ministru prezidenta biedru un vienu vai vairākus ministrus īpašiem uzdevumiem. Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministru kompetenci nosaka Ministru kabinets. Ministru prezidents var iecelt amatā valsts ministru. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību.

Ministru kabinets savus pienākumus sāk pildīt pēc tam, kad to ir atbalstījusi Saeima uzticības balsojumā. Atsevišķiem ministriem un valsts ministriem, kurus Ministru prezidents amatos ieceļ vēlāk, nepieciešams īpašs Saeimas lēmums par uzticību.

Ja Saeima izsaka neuzticību Ministru prezidentam, tad ir jāatkāpjas visam Ministru kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad šim ministram jāatkāpjas un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona. Neuzticību visam Ministru kabinetam kopumā Saeima izsaka, pieņemot attiecīgu lēmumu vai noraidot Ministru kabineta sagatavoto un Saeimā iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu.

Par Ministru kabineta atkāpšanos Ministru prezidents paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kam tuvākajā sēdē par to jāinformē Saeima.

Ministru prezidents vai atsevišķi ministri un valsts ministri, kuri atkāpušies bez Saeimas neuzticības izteikšanas vai kuriem ir izteikta neuzticība, turpina pildīt amata pienākumus, izņemot gadījumus, kad Saeima lēmusi citādi un iecēlusi personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tos uzņemas šī amata pēcnācēji.

Ja Ministru prezidents prasa, lai ministrs vai valsts ministrs atkāpjas, valsts ministram ir jāatkāpjas no amata arī tad, ja Saeima viņam nav izteikusi neuzticību. Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki ministri, Ministru prezidents uz laiku var pats uzņemties viņu pienākumus vai uzdot tos pildīt citiem ministriem. Ministru prezidents atkāpušos ministru vietā uzaicina citas personas. Uzaicinātās personas sāk pildīt ministra amatu tikai tad, kad ir saņemta Saeimas uzticība.

Sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un šādiem viņa aicinātiem ministriem:

Pašreizējais Ministru kabineta sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amats Ministrs Laika posms Partija
Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš 2019. gada 23. janvāris — pašlaik Jaunā Vienotība
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks 2019. gada 23. janvāris — pašlaik Attīstībai/Par!
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 2019. gada 23. janvāris — pašlaik Jaunā Vienotība
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs 2021. gada 3. jūnijs — pašlaik Nacionālā apvienība
Finanšu ministrs Jānis Reirs 2019. gada 23. janvāris — pašlaik Jaunā Vienotība
Iekšlietu ministre Marija Golubeva 2021. gada 3. jūnijs — pašlaik Attīstībai/Par!
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece 2021. gada 3. jūnijs — pašlaik JKP
Kultūras ministrs Nauris Puntulis 2019. gada 8. jūlijs — pašlaik Nacionālā apvienība
Labklājības ministrs Gatis Eglītis 2021. gada 3. jūnijs — pašlaik JKP
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits 2019. gada 23. janvāris — pašlaik JKP
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 2019. gada 23. janvāris — pašlaik JKP
Veselības ministrs Daniels Pavļuts 2021.gada 7. janvāris — pašlaik Attīstībai/Par!
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs 2020. gada 17.decembris — pašlaik Attīstībai/Par!
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards 2019. gada 23. janvāris — pašlaik Nacionālā apvienība

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ministru kabineta iekārtas likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2019-12-09.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]