Latvijas Republikas Ministru kabinets

Ministru kabineta logotips

Latvijas Republikas Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara. Tā sastāvu un darbību nosaka Latvijas Republikas Satversme un Ministru kabineta iekārtas likums. Ministru kabinetu sastāda persona, kurai to uztic darīt Valsts prezidents.

Kā pilntiesīgu kabineta locekli Ministru prezidents var kabinetā aicināt vienu Ministru prezidenta biedru un vienu vai vairākus ministrus īpašiem uzdevumiem. Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministru kompetenci nosaka Ministru kabinets. Ministru prezidents var iecelt amatā valsts ministru. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību.

Ministru kabinets savus pienākumus sāk pildīt pēc tam, kad to ir atbalstījusi Saeima uzticības balsojumā. Atsevišķiem ministriem un valsts ministriem, kurus Ministru prezidents amatos ieceļ vēlāk, nepieciešams īpašs Saeimas lēmums par uzticību.

Ja Saeima izsaka neuzticību Ministru prezidentam, tad ir jāatkāpjas visam Ministru kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad šim ministram jāatkāpjas un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona. Neuzticību visam Ministru kabinetam kopumā Saeima izsaka, pieņemot attiecīgu lēmumu vai noraidot Ministru kabineta sagatavoto un Saeimā iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu.

Par Ministru kabineta atkāpšanos Ministru prezidents paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kam tuvākajā sēdē par to jāinformē Saeima.

Ministru prezidents vai atsevišķi ministri un valsts ministri, kuri atkāpušies bez Saeimas neuzticības izteikšanas vai kuriem ir izteikta neuzticība, turpina pildīt amata pienākumus, izņemot gadījumus, kad Saeima lēmusi citādi un iecēlusi personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tos uzņemas šī amata pēcnācēji.

Ja Ministru prezidents prasa, lai ministrs vai valsts ministrs atkāpjas, valsts ministram ir jāatkāpjas no amata arī tad, ja Saeima viņam nav izteikusi neuzticību. Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki ministri, Ministru prezidents uz laiku var pats uzņemties viņu pienākumus vai uzdot tos pildīt citiem ministriem. Ministru prezidents atkāpušos ministru vietā uzaicina citas personas. Uzaicinātās personas sāk pildīt ministra amatu tikai tad, kad ir saņemta Saeimas uzticība.

Vēsture

Latvijas Republikas Ministru kabineta pirmsākumi saistīti ar Latvijas valsts izveidošanu 1918. gadā. Latvijas Tautas padome 1918. gada 17. novembrī ievēlēja Kārli Ulmani par Ministru prezidentu un uzdeva viņam sastādīt valdību. 18. novembrī, proklamējot Latvijas Republiku, Tautas padome publiski paziņoja par valdības veidošanas uzticēšanu Ulmanim. 19. novembrī tika apstiprināta pirmā Latvijas Pagaidu valdība, kuru vadīja Kārlis Ulmanis. Tās sastāvā darbojās arī Zigfrīds Anna Meierovics, Miķelis Valters un citi jaunās valsts politiķi.

Sākotnējā posmā valdība darbojās kā Pagaidu valdība, jo Latvijas valsts institūcijas vēl tikai veidojās un valsts atradās Latvijas brīvības cīņu apstākļos. Pagaidu valdības uzdevumi bija valsts pārvaldes izveide, bruņoto spēku organizēšana, ārpolitiskās atzīšanas panākšana, finanšu sistēmas veidošana un iedzīvotāju apgādes nodrošināšana. No 1918. līdz 1920. gadam darbojās vairākas Kārļa Ulmaņa vadītas pagaidu valdības.

Pēc Latvijas Satversmes sapulces sanākšanas 1920. gada 1. maijā sākās parlamentārās valsts iekārtas nostiprināšana. Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas Satversmi 1922. gada 15. februārī, un tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī. Satversmes IV nodaļa noteica Ministru kabineta konstitucionālo statusu, tostarp paredzot, ka Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents, un ka Ministru kabinetam nepieciešama Saeimas uzticība.

Starpkaru parlamentārās demokrātijas laikā Ministru kabinets bija Latvijas izpildvaras centrālā institūcija. Valdības veidoja politiskās partijas un Saeimas frakcijas, tādēļ kabinetu sastāvs bieži mainījās. Ministru prezidents bija valdības vadītājs, bet ministri vadīja atsevišķas valsts pārvaldes nozares. Šajā laikā tika izveidota arī stabilāka valdības administratīvā apkalpošana — Valsts kanceleja, kas nodrošināja Ministru kabineta un Ministru prezidenta lietvedību.

Nozīmīgs tiesiskais pamats Ministru kabineta darbībai tika nostiprināts ar 1925. gada 1. aprīlī pieņemto likumu Ministru kabineta iekārta. Šis likums noteica Ministru kabineta uzbūvi, valdības locekļu darbības pamatprincipus un Valsts kancelejas juridisko statusu. Likums paredzēja, ka Valsts kanceleja pārzina Ministru kabineta un Ministru prezidenta lietvedību, bet Valsts kancelejas direktors pārvalda Ministru kabineta un Valsts kancelejas budžetu.

Ministru kabineta parlamentārā darbība tika pārtraukta pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma, kuru īstenoja Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Pēc apvērsuma tika apturēta Saeimas darbība, ierobežota politisko partiju darbība un faktiski likvidēta parlamentārā kontrole pār valdību. Ulmaņa vadītais Ministru kabinets kļuva par centrālo valsts varas institūciju autoritārā režīma apstākļos.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā neatkarīgās Latvijas Republikas Ministru kabineta darbība tika pārtraukta. 1940. gada 17. jūnijā Latvijā ienāca Padomju Savienības karaspēks, bet turpmākajās nedēļās tika izveidotas okupācijas varas kontrolētas pārvaldes institūcijas. Latvijas Republikas neatkarīgā valdība zaudēja iespēju īstenot valsts varu Latvijas teritorijā.

Pēc neatkarības atjaunošanas procesa sākuma 1990. gada 4. maijā, kad Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, izpildvaru pārejas periodā īstenoja Latvijas Republikas Ministru Padome. To vadīja Ivars Godmanis, un tā darbojās pārejas laikā līdz pilnīgai Satversmes darbības atjaunošanai un 5. Saeimas ievēlēšanai.

Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tika pilnībā atjaunota Satversmes darbība. 1993. gada 15. jūlijā Saeima pieņēma likumu par 1925. gada 1. aprīļa likuma Ministru kabineta iekārta atjaunošanu. Likums stājās spēkā 1993. gada 3. augustā, un Latvijas valdība atguva vēsturisko nosaukumu — Ministru kabinets. Pirmais Ministru kabinets pēc Satversmes pilnīgas atjaunošanas bija Valda Birkava vadītā valdība.

Pēc neatkarības atjaunošanas Ministru kabinets kļuva par centrālo izpildvaras institūciju parlamentārā republikā. Tā darbību noteica Satversme, Ministru kabineta iekārtas likums un Ministru kabineta kārtības rullis. Valdībai bija jānodrošina pāreja uz tirgus ekonomiku, valsts pārvaldes reforma, starptautiskās integrācijas politika, kā arī sagatavošanās dalībai Eiropas Savienībā un NATO.

Jauns Ministru kabineta iekārtas likums tika pieņemts 2008. gada 15. maijā un stājās spēkā 2008. gada 1. augustā. Tas aizstāja iepriekšējo regulējumu un precizēja Ministru kabineta sastāvu, kompetenci, atbildību, Ministru prezidenta un ministru tiesības un pienākumus, kā arī valdības sēžu organizēšanu. Likums nostiprināja principu, ka Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru.

Mūsdienās Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojas kā valsts augstākā izpildvaras institūcija. Tas īsteno Saeimas pieņemtos likumus, izstrādā valsts politiku, pieņem tiesību aktus savas kompetences ietvaros, koordinē ministriju darbu un pārstāv valsti izpildvaras līmenī. Ministru kabineta vēsturiskā attīstība atspoguļo Latvijas valsts politiskās iekārtas maiņu — no Pagaidu valdības neatkarības kara laikā līdz parlamentārai valdībai Satversmes sistēmā.

Sastāvs

Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un šādiem viņa aicinātiem ministriem:

• aizsardzības ministra,
• ārlietu ministra,
• ekonomikas ministra,
• finanšu ministra,
• iekšlietu ministra,
• izglītības un zinātnes ministra,
• klimata un enerģētikas ministra,
• kultūras ministra,
• labklājības ministra,
• satiksmes ministra,
• tieslietu ministra,
• veselības ministra,
• viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra,
• zemkopības ministra.

Pašreizējais Ministru kabineta sastāvs

Amats	Ministrs	Laika posms	Partija
Ministru prezidents	Andris Kulbergs	2026. gada 28. maijs — pašlaik	Apvienotais saraksts
Aizsardzības ministrs	Raivis Melnis	2026. gada 28. maijs — pašlaik	Bez partijas
Ārlietu ministre	Baiba Braže	2026. gada 28. maijs — pašlaik	Jaunā Vienotība
Ekonomikas ministrs	Viktors Valainis	2026. gada 28. maijs — pašlaik	Zaļo un zemnieku savienība
Finanšu ministrs	Māris Kučinskis	2026. gada 28. maijs — pašlaik	Apvienotais saraksts
Iekšlietu ministrs	Jānis Dombrava	2026. gada 28. maijs — pašlaik	Nacionālā apvienība
Izglītības un zinātnes ministre	Ilze Indriksone	2026. gada 28. maijs — pašlaik	Nacionālā apvienība
Klimata un enerģētikas ministrs	Jānis Vitenbergs	2026. gada 28. maijs — pašlaik	Nacionālā apvienība
Kultūras ministrs	Nauris Puntulis	2026. gada 28. maijs — pašlaik	Nacionālā apvienība
Labklājības ministrs	Reinis Uzulnieks	2026. gada 28. maijs — pašlaik	Zaļo un zemnieku savienība
Satiksmes ministrs	Rihards Kozlovskis	2026. gada 28. maijs — pašlaik	Jaunā Vienotība
Tieslietu ministrs	Edvards Smiltēns	2026. gada 28. maijs — pašlaik	Apvienotais saraksts
Veselības ministrs	Hosams Abu Meri	2026. gada 28. maijs — pašlaik	Jaunā Vienotība
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs	Edgars Tavars	2026. gada 28. maijs — pašlaik	Apvienotais saraksts
Zemkopības ministrs	Uldis Augulis	2026. gada 28. maijs — pašlaik	Zaļo un zemnieku savienība

Ārējās saites

• Latvijas Republikas Ministru kabineta oficiālā mājas lapa