Latvijas Universitātes Lielā aula

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latvijas Universitātes Lielā aula ir Latvijas Universitātes svinību zāle.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1929. gadā tika uzsākta apjomīga pašreizējās LU galvenās ēkas pārbūve. Pēc arhitekta Ernesta Štālberga projekta tās iekšējā pagalmā vispirms tika izbūvēta studentu garderobe, studentu ēdnīca un citas palīgtelpas pagrabstāvā. Divus gadus vēlāk tika apstiprināts jauns projekts, kurā tika plānots virs garderobes izbūvēt jaunu svinību zāli – Lielo aulu. Lielā aula (kas tolaik tika dēvēta par Jauno aulu) tika atklāta un iesvētīta 1935. gada 28. septembrī.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zālei raksturīgi 20. gs. 30. gadu funkcionālisma stila elementi. Iekštelpa veidota simetriski, gar malām novietojot kolonnas un balkonu. Var redzēt antīkās arhitektūras formu paraugus - dažādus ornamentālos motīvus un kapiteļus. Agrāk Lielās aulas centrā esošo apsīdu rotāja tēlnieka Kārļa Zemdegas daudzfigūru kompozīcija Jaunekļi, kas dodas uz zināšanu avotu, kurā atklājās antīkajā mākslā un latviešu tautas folkloras tradīcijās balstīti motīvi.

Pasākumi un tradīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdztekus universitātes pasākumiem šeit reizi piecos gados norisinās Dziesmu svētku koru kari un biežāk citi koncerti. LU Lielajā aulā ir notikušas arī starptautiskas un valstiska līmeņa konferences, kurās ir uzstājušies ārvalstu vadītāji un diplomāti.