Kārlis Zemdega

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par mākslinieku Kārli Zemdegu, īstajā vārdā Kārli Baumani. Par citām jēdziena Kārlis Baumanis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kārlis Zemdega
Zemdega.jpg
Dzimis 1894. gada 7. aprīlī
„Gaiļos”, Cīravas pagasts
Miris 1963. gada 9. novembrī

Kārlis Zemdega (līdz 1935. gadam — Kārlis Baumanis, dzimis 1894. gada 7. aprīlī Cīravas pagastā, miris 1963. gada 9. novembrī Rīgā) bija latviešu tēlnieks.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Cīravas pagasta „Gaiļos” lauksaimnieku Jāņa un Annas Baumaņu ģimenē, vienpadsmitais no četrpadsmit bērniem. Skolas gaitas sāk Cīravas pagastskolā, tad mācījās Dunalkas pamatskolā. Mācību laikā radusies nopietna interese par zīmēšanu. Beidzis Aizputes pilsētas skolu. Bērnībā saslima ar kaulu tuberkulozi, pēc ārstēšanas Kēnigsbergā kļūst par invalīdu.[1]

Zemdega mācījās Blūma zīmēšanas skolā Rīgā, pēc tam — Mākslas akadēmijā (gan tēlniecību, gan glezniecību). 1927. gadā viņš ar darbu „Jēkaba cīņa ar eņģeli” beidza Tēlniecības meistardarbnīcu Konstantīna Rončevska vadībā. Paralēli laikā no 1921. līdz 1935. gadam studēja filosofiju Latvijas Universitātē. Tā kā viņa ģimene pārdzīvoja ilgstošu materiālo grūtību laiku, Kārlim bija pašam jāpelna nauda studijām, strādājot par ierēdni un zīmēšanas skolotāju. Strādājis par pedagogu Mākslas akadēmijā — Tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs (1940—1941), profesors (1947—1962) un paralēli strādājis pie pasūtījumiem.

Zemdega veidojis Raiņa kapa pieminekli, Raiņa kapos, Rīgā (1935), Raiņa pieminekļa Rīgā, Esplanādē, meta autors (materiālā īstenojuši tēlnieki Laimonis Blumbergs un Aivars Gulbis 1965. gadā), vairākus piemiņas monumentus Pirmajā pasaules karā kritušajiem un Brīvības cīņu upuriem — piemēram, Raunas Brīvības piemineklis „Koklētāja” (1933), „Tālavas taurētājs” Rūjienā (1937), Dobeles Atbrīvošanas piemineklis (1939), „KoklētājsTalsos (pēc Kārļa Zemdegas ieceres veidojis Vilnis Titāns 1996. gadā). Piemineklis „Sējējs” Rūjienā veltīts kādreizējam Latvijas Ministru prezidentam Arturam Alberingam (1876—1934). Viņš pārsvarā darinājis monumentālus darbus, bet viņa daiļradē ir arī vairāki nozīmīgi portreti un figurāli darbi.

Kārlim Zemdegam ir dēls Klāvs un meita Māra Zemdega (1935), aktrise.

Cīravas pagastā bijušo „Gaiļu” mājvietā, kur tēlnieks dzimis, uzstādīts piemiņas akmens.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vija Gune. Gribu lielus gaišzilus spārnus: versija par Kārli Zemdegu. Rīga : Zvaigzne ABC, 1995. ISBN 978-5405-01-545-3.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]