Latvijas ciemi
Latvijā saskaņā ar "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu" ciems ir viens no četriem apdzīvoto vietu veidiem (līdzās pilsētai, mazciemam un viensētai). Ciema statusu var piešķir un atcelt attiecīgā pašvaldība (novada dome), pamatojoties uz teritorijas plānojumu, kurā nosaka ciema robežas un pamato ciema izveides nepieciešamību. Ciema statusu var piešķirt tādai teritorijai, kurā ir (vai tiek plānota) koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.[1]
Ciemu klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ciemu klasifikācijas veidi Latvijā:
- Lielciems — ir lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu. Lielciemā ir attīstīta infrastruktūra (skola, pagasta padome, pasts, ārstniecības iestādes, veikali utt.) un vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju. Ja ciemā ir tikai daži no minētajiem objektiem, iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500; ja infrastruktūras objektu nav vispār, — 600. Šajā ciemu kategorijā parasti iekļaujas lielie pagastu centri un bijušie pilsētciemati, kur nereti atrodas starppagastu vai pat starprajonu iestādes un objekti, kā arī lielo pilsētu piepilsētas ciemi.[2]
- Vidējciems — lauku apdzīvota vieta ar kompaktu vai daļēji kompaktu apbūvi un apvienojošu nosaukumu, ar 40 — 400 patstāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti, vai 100 — 600 iedzīvotāju, ka infrastruktūras objektu nav. Vidējciemi parasti ir bijuši vai pašreizējo pagasta un bijušo kopsaimniecību vai padomju saimniecību centri, nereti arī lielāku pilsētu piepilsētas ciemi.[2]
- Mazciems — lauku apdzīvota vieta ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz 3 kompakti izvietotas dzīvojamās mājas. Mazciemā iedzīvotāju skaits nav liels: ja infrastruktūras objektu nav, iedzīvotāju skaits var sniegties līdz 100; ja ir — līdz 40. Mazciemi ir visbiežāk sastopamais ciemu veids Latvijā.[2]
- Skrajciems — vismaz triju izklaidus esošu viensētu kopa ar apvienojošu nosaukumu; skrajciemi visbiežāk veidojušies, sadalot vecsaimniecības un muižas, kā arī agrākajiem kompaktajiem ciemiem pārejot atstatu izvietotās viensētās. Dabā skrajciems vairākumā gadījumu neizskatās pēc ciema, tomēr nav pareizi to uzskatīt tikai par atsevišķām viensētām. Skrajciemi sevišķi bieži atrodami Latvijas austrumdaļā.[2]
- Vasarnīcu ciems — lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu apbūvi, galvenokārt sezonālu apdzīvotību un apvienojošu nosaukumu. Šie ciemi visbiežāk veidojušies no dārzkopības sabiedrībām un vasarnīcu kooperatīviem.[2]
- Aprūpes ciems — lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu vai daļēji kompaktu apbūvi un apvienojošu nosaukumu, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir aprūpes iestādēs dzīvojošie un strādājošie.[2]
| Latvijas ciemu sadalījums pēc tipa[2] |
|||||
| Ciemu veids | Skaits | % | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Lielciemi | 261 | 2,9 | |||
| Vidējciemi | 819 | 9,2 | |||
| Mazciemi | 2078 | 23,4 | |||
| Skrajciemi | 5435 | 61,2 | |||
| Vasarnīcu ciemi | 243 | 2,8 | |||
| Aprūpes ciemi | 43 | 0,5 | |||
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums Arhivēts 2010. gada 12. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Likumi.lv
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. «Latvijas ciemi. Nosaukumi, ģeogrāfiskais izvietojums.», 2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 5. augustā.