Laupītājmušas

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Laupītājmušu dzimta)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Laupītājmušas
Laupītājmušas
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Virskārta Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
Kārta Divspārņi (Diptera)
Apakškārta Mušveidīgie (Brachycera)
Infrakārta Mušu infrakārta (Muscomorpha)
Virsdzimta Laupītājmušu virsdzimta (Asiloidea)
Dzimta Laupītājmušas (Asilidae)
Laupītājmušas Vikikrātuvē

Laupītājmušas, laupītājmušu dzimta (Asilidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie laupītājmušu virsdzimtas (Asiloidea). Šīs dzimtas nosaukums - laupītājmušas - atspoguļo šo mušu plēsīgo un agresīvo dabu. Tās barojas galvenokārt vai tikai ar citiem kukaiņiem. Laupītājmušas uzbrūk upurim no slēpņa, to noķerot lidojumā.[1] Tā ir viena no lielākajām mušu dzimtām, aprakstītas apmēram 7000 sugas, kuras tiek iedalītas 11 apakšdzimtās un apmēram 530 ģintīs.[2] Pateicoties šīs dzimtas mušu plēsīgumam, tām ir milzīga nozīme kopējā pasaules kukaiņu populācijas dabīgajā ierobežošanā.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laupītājmušas ir izplatītas visā pasaulē, izņemot Antarktīdu, arktisko tundru un kalnus augstāk par 4000 metriem virs jūras līmeņa. Lielākā sugu dažādība sastopama tropos un subtropos. Eiropā sastopamas 500 sugas no 87 ģintīm. Latvijā konstatētas 29 sugas.[3]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laupītājmušu pieaugušie īpatņi var būt nelieli līdz lieli kukaiņi. Atkarībā no sugas tie var būt 3—80 mm (lielākā daļa 9—15 mm) lieli.[1] To ķermenis ir spēcīgs, parasti pagarināts un slaids, tomēr ir arī apaļīgas laupītājmušas, kas atgādina bites. Galva samērā īsa un plata, ar lielām saliktajām acīm, kas novietotas plati viena no otras. Mutes orgāns ir īss, ass, piemērots spēcīgam dūrienam.[1] Laupītājmušas ir vienas no lielākajiem Latvijas divspārņiem. Lielākās no tām ir celmmušas (Laphria).[3] To ķermenis var būt līdz 3 cm garumam.

Laupītājmušas ir plēsīgas. Tās pārtiek no citiem kukaiņiem, tos nonāvējot ar spēcīgo snuķi un izsūcot. Laupītājmušu siekalas ir indīgas, tādējādi paātrinot upura nāvi.[3] Lielākie īpatņi spēj pieveikt prāvas vaboles, piemēram, rožvaboles, un nelielas spāres. Laupītājmušām ir ļoti laba redze, tās ir ļoti uzmanīgas un grūti notveramas.[3]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laupītājmušu dzimta (Asilidae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • J.J. Musso (1983). Nutritive and ecological requirements of robber flies (Diptera: Brachycera: Asilidae). Zeitschrift für Allgemeine und Angewandte Entomologie 9: 35-50.
  • F. Geller-Grimm. Photographic atlas and identification key to the robber flies of Germany (Diptera: Asilidae). CD-ROM, Amphx-Verlag Halle (Saale), 2003. ISBN 3-932795-18-0
  • Ermenegildo Tremblay. Entomologia applicata. Volume III Parte II. 2a ed. Napoli, Liguori Editore, 2005. ISBN 8820723352.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]