Leikocīti

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Leikocīts)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Leikocīti jeb baltās asins šūnas ir imūnsistēmas šūnas, kas aizsargā organismu pret infekcijas slimībām un iznīcina tajā iekļuvušās kaitīgās daļiņas un vielas — mikrobus, baktērijas, kā arī atmirušās organisma šūnas. Leikocītus iedala granulocītos un agranulocītos. Granulocītu citoplazmā ir specifiski graudiņi, kas raksturīgi tikai šīm šūnām. Šie specifiskie graudiņi ir eozinofilie, neitrofilie vai bazofīlie un attiecīgi atrodas eozinofilo, neitrofilo un bazofilo leikocītu citoplazmā. Pie agranulocītiem pieder limfocīti un monocīti un tiem ir tikai nespecifiskas granulas, kas atrodamas arī granulocītu sastāvā. Visas šīs šūnas veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no hematopoētiskās cilmes šūnas.[1]

Leikocīti atrodas visā ķermenī, ieskaitot asinis un limfātisko sistēmu. Balto asins šūnu skaits asinīs bieži var norādīt uz saslimšanu. Vienā litrā asiņu veselam cilvēkam ir no 4x109 līdz 1.1x1010 leikocītu. Leikocītu skaita paaugstināšanos sauc par leikocitozi, bet pazemināšanos — par leikopēniju.

Leikocītu fizikālās īpašības var mainīties saistībā ar to aktivāciju, nenobriedušu šūnu klātbūtnē, kā arī ļaundabīgo leikocītu klātbūtnē leikēmijas gadījumā.

Veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visu veidu leikocītiem ir kopīgas pazīmes, bet katram no tiem ir citādāka forma un funkcijas. Atšķirīga pazīme dažiem leikocītu veidiem ir tāda, ka tie satur granulas, tāpēc tos sauc arī par granulocītiem vai agranulocītiem.

Granulocīti ir leikocīti, ko, pētot gaismas mikroskopā, var atpazīt pēc to citoplazmā esošajām dažādu krāsu granulām. Šīs granulas ir ar membrānu apņemti fermenti, kas galvenokārt darbojas endocitozē sadalīto daļiņu sagremošanā. Ir 4 veidu granulocīti — neitrofili stabiņkodolaini, neitrofili segmentkodolaini, bazofili un eozinofili.

Agranulocīti ir leikocīti, kuriem citoplazmā nav granulas. Kaut arī šūnās nav granulas, agranulocīti satur nespecifiskas azurofilas granulas, kuras sauc par lizosomām. Ir 2 veidu agranulocīti — limfocīti un monocīti.

Šūnu veids Mikroskopiskais izskats Diagramma Procentuālais daudzums pieaugušajiem Diametrs [2] Galvenie mērķi[3] Kodols[3] Dzīvildze[2]
Neitrofils PBNeutrophil.jpg Neutrophil.png 62% 10–12
  • Baktērijas
  • Sēnītes
Multilobulārs (ar vairākām daiviņām) 6 stundas līdz vairākām dienām audos, piem., liesā
Eozinofils PBEosinophil.jpg Eosinophil 1.png 2.3% 10–12
  • Parazīti
  • Regulē alerģiskās reakcijas
Bi-lobulārs 8–12 dienas (asinīs circulē 4-5 stundas)
Bazofils PBBasophil.jpg Basophil.png 0.4% 12–15
  • Izlaiž histamīnu iekaisuma procesos
Bi-lobulārs un tri-lobulārs No dažām stundām līdz dažām dienām
Limfocīts Lymphocyte2.jpg Lymphocyte.png 30% 7–15
  • B limfocīti - veido antivielas un mijiedarbojas ar T limfocītiem
  • T limfocīti
    • CD4+ Th (T helper) šūnas: aktivē un regulē T un B limfocītus
    • CD8+ citotoksiskie T limfocīti: vīrus inficētās un audzējšūnas
    • γδ T limfocīti: Starpposms starp nespecifisko un specifisko imunitāti.
    • Regulatorie T limfocīti: samazina iekaisumu.
  • NK (Natural killer) limfocīti: vīrus inficētās un audzējšūnas
Ekscentrisks, labi iekrāsojas Vairāki gadi atmiņas šūnām, pārējām dažas nedēļas.
Monocīts Monocyte.jpg Monocyte.png 5.3% 12–15[4] Monocīti migrē no asinīm uz citiemaudiem un kļūst par makrofāgiem. Nierveida No dažām stundām līdz dažām dienām

Leikocitārā formula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par leikocitāro formulu jeb leikocītu dife­renciālo analīzi sauc 100 leikocītu procentuālo sastāvu (procen­tuālās attiecības).

  1. neitrofilo leikocītu ar segmentētu kodolu — 50-70%;
  2. limfocītu — 20-30%
  3. eozinofilo leikocītu ir 2-4%.
  4. neitrofilo leikocītu ar stabiņveida kodolu ir 1-3%.
  5. monocītu ir 3-8%,
  6. bazofilo leikocītu ir vismazāk — 0,5-1%. 

Noteiktām slimībām ir raksturīgas konkrētas pārmaiņas leikocitārajā formulā. Akūta iekaisuma gadījumā palielinās neitrofilo stabiņ­kodolaino daudzums, bet hroniska iekaisuma gadījumā palielinās limfocītu skaits.

Pieaugušam veselam cilvēkam 1  mm2  ir 6 000 - 8 000 leikocītu. Jaundzimušā asinīs ir daudz neitrofilu un ir samērā augsts kopējais leikocītu daudzums (līdz 25 000). Jau ceturtajā dienā pēc piedzimšanas leikocītu daudzums krietni sama­zinās, un otrajā nedēļā starp tiem pārsvarā ir lim­focīti (60%). [1]

Leikocitoze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja leikocītu skaits 1 mm3 asiņu ir lielāks par normu — tā ir leikocitoze. Tā var būt fiziologiska (piemēram, veselam cilvēkam pēc ēšanas, kā arī fiziskā vai garīgā darbā) un patoloģiska (piemēram, iekaisumu, leikēmijas gadījumos).

Leikopēnija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Samazināts leikocītu skaits 1 mm3 asiņu ir leikopēnija. To var izraisīt dažas infekcijas slimības (gripa, vēdertīfs, masalas) un medikamenti (sulfonamīdi, antibiotikas u.c.), kas toksiski ietekmē sarkanās kaulu smadzenes. 

Funkcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leikocīti nodrošina organisma neuzņēmību pret infekcijas slimībam – imunitāti. Granulocīti un monocīti piedalās nespecifiskās imunitātes reakcijās pret plašu antigēnu spektru. Turpretī limfocīti nodrošina specifiskās imunitātes mehānismus – nosaka noteikta antigēna identificēšanu un iznīcināšanu.

Leikocīti ir kustīgas šūnas, kas spēj pārvietoties noteiktā virzienā reaģējot uz signālmole­kulām. Šo parādību sauc par pozitīvo hemotaksi. Leikocīti atstāj kapilārus, migrējot caur endoteliocītu starpšūnu zonu. Šo procesu sauc par diapedēzi. Diapedēzes rezultātā šīs šūnas nonāk īste­najos saistaudos un imūnās sistēmas orgānos, kur veic vietējiem apstākļiem piemērotas funkcijas. Asinīs cirkulē tikai neliela daļa no kopējās organismā esošās leikocītu populācijas. [1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Aina Dālmane (2004). Histoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 319. lpp. ISBN 9984-770-42-7.
  2. 2,0 2,1 Daniels, V. G., Wheater, P. R., & Burkitt, H.G. (1979). Functional histology: A text and colour atlas. Edinburgh: Churchill Livingstone. ISBN 0-443-01657-7.
  3. 3,0 3,1 Bruce Alberts, Alexander Johnson, Julian Lewis, Martin Raff, Keith Roberts, and Peter Walter (2002). "Leukocyte also known as macrophagesfunctions and percentage breakdown". Molecular Biology of the Cell (4th ed.). New York: Garland Science. ISBN 0-8153-4072-9.
  4. Handin, Robert I. un Samuel E. Lux un Thomas P. Stossel (2003). Blood: Principles and Practice of Hematology (2nd izd.). Philadelphia: Lippincott Williams and Wilkins. 471. lpp. ISBN 9780781719933. Atjaunināts: 2013-06-18.