Lejasbitēnu apmetne

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Lejasbitēnu apmetne ar Lejasbitēnu kapulauku sākotnēji bija auklas keramikas kultūrai piederīga vēlā akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta (3. g.tk. p.m.ē. - 2. g.tk. 1.cet. p.m.ē.) iedzīvotāju apdzīvota vieta un senkapi. Tās atradās Daugavas labā krasta terasē uz austrumiem no Pļaviņu HES, tagadējā Aizkraukles pagasta teritorijā. Dzelzs laikmetā šeit izsekojama secīga līvu, sēļu un latgaļu kultūru klātbūtne.

Arheoloģiskie izrakumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arheoloģiskā izpēte sākta 1931. gadā (vadīja H.Riekstiņš), turpināta 1961.-1964. gadā (vadīja V.Urtāns). Kapulaukā atsegti 459 apbedījumi ar 2797 senlietām no dažādām aizvēsturiskām kultūrām, ieskaitot bronzas vainagus, kaklarotas, saktas, rotadatas, gredzenus, kauri gliemežvākus, dzelzs cirvjus, dzeramragu un Damaskas tērauda zobenu. Pirmie apbedījumi veikti uzkalniņos, vēlāk ap tiem. Vēlākos laikos šeit konstatējami arī līviem raksturīgie ugunskapi.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]