Pļaviņu HES
| Pļaviņu HES | |
|---|---|
 | |
 | |
| Vispārīga informācija | |
| Atrašanās vieta |
Aizkraukle, Aizkraukles novads,  Latvija |
| Koordinātas | 56°35′00″N 25°14′21″E / 56.5832692°N 25.2390286°EKoordinātas: 56°35′00″N 25°14′21″E / 56.5832692°N 25.2390286°E |
| Pabeigta | 1968. gads |
Pļaviņu HES ir viena no Daugavas hidroelektrostacijām pie Aizkraukles pilsētas. Tā jaudas ziņā ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā un otra lielākā Eiropas Savienībā. Pirmais Pļaviņu HES hidroagregāts tika iedarbināts 1965. gada decembrī, savukārt pilnīgā ekspluatācijā to nodeva 1968. gadā.[1] Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveidošana radīja neatgriezeniskus dabas un kultūrvēsturisko vērtību zaudējumus.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Otrā pasaules kara beigām 1947. gadā PSRS projektēšanas institūts „Hidroenergoprojekts” izstrādāja Daugavas izmantošanas komplekso programmu, kas paredzēja trīs nelielu Daugavas hidroelektrostaciju būvi pie Aizkraukles ar 8,4 m kritumu, pie Kokneses ar 21,4 m kritumu un pie Pļaviņām ar 16,7 m kritumu. Vēlāk projektēja divu spēkstaciju celšanu — Miemēnu HES ar 16 metru kritumu un Pļaviņu HES ar 24 metru kritumu. 1955. gadā mazo HES projektus apvienoja un pieņēma lēmumu Daugavas kanjonā ar kritumu 40 m uzbūvēt vienu lielu HES, uzstādot 10 hidroagregātus ar kopējo jaudu 825 MW.[2]
Pļaviņu HES celtniecības direkcijas galvenais inženieris un bijušais Daugavas HES kaskādes direktors Harijs Jaunzems pauda viedokli, ka latviešu inteliģences protesti pret Staburaga appludināšanu 1964. gadā nākuši pārāk vēlu, jo “Ja šis protests būtu izteikts piecdesmito gadu vidū vai beigās, varbūt būtu projektētas divas HES: Miemēnu un Pļaviņu, kaut arī izmaksas būtu par 50 — 70% lielākas.”
Speciāli spēkstacijas būvei tās tuvumā uzbūvēja dzelzsbetona rūpnīcu, kura vēlāk tika pamesta, atstājot ievērojamu naftas produktu piesārņojumu.[3]
No 1991. līdz 1996. gadam tika veikta Pļaviņu HES četru hidroagregātu rekonstrukcija, un no 1999. līdz 2001. gadam vēl divu, kas ļāva paaugstināt stacijas jaudu un efektivitāti. 35 gadu laikā kopš nodošanas ekspluatācijā Pļaviņu HES kopumā izstrādājusi vairāk nekā 50 teravatstundu elektroenerģijas.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pļaviņu HES tika konstruēta kā maksimumslodžu elektrostacija, kas tiek iedarbināta tikai diennakts stundās, kad elektroenerģijas patēriņš ir vislielākais. Savukārt pavasara palu periodā aptuveni 4—6 nedēļas ūdens pieplūdums Daugavā ir pietiekami liels, lai nodrošinātu Pļaviņu HES un pārējo Daugavas hidroelektrostaciju darbību bāzes režīmā. Palu sezonā Daugavas hidroelektrostaciju izstrādes apjomi ir pietiekami, lai Latvijai ļautu elektroenerģiju arī eksportēt.
Elektrostacija ir būtiski atšķirīga no lielākās daļas līdzīgas jaudas elektrostaciju ar to, ka tās ēka, ņemot vērā elektrostacijas lielo jaudu, ir ļoti kompakta un tās ūdens pārgāznes un ražošanas telpas apvienotas vienotā blokā, kurā ir ierīkots arī autotransportam paredzēts tunelis. Elektrostacija izstrādāto elektroenerģiju nodod 330 kilovoltu tīklā.
Pļaviņu HES tehniskie dati
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jauda: 908 MW (2011. gadā uzstādītā jauda ir 883,5MW)[4]
- Kopējais hidroagregātu skaits: 10
- Hidroagregātu tips: "Francis" turbīnas
- Maksimālais kritums: 40 metri
- Ražošanas apjoms (2004.gads): 1,733 TWh
- Ūdenskrātuves tilpums: 500 miljoni kubikmetru.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Daugavas hidroelektrostacijas». latvenergo.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 22. aprīlī.
- ↑ Pļaviņu hidroelektrostacija. Arhivēts 2014. gada 30. decembrī, Wayback Machine vietnē. Latvenergo buklets
- ↑ «Восемь гектаров мазута. Чем грозит загрязнение в Айзкраукле?». rus.lsm.lv (krievu). Skatīts: 2024-12-01.
- ↑ «Latvenergo - Ražošana». 2020. gada 3. marts. Skatīts: 2020. gada 3. marts.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar enerģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |