Auklas keramikas kultūra

Aptuvenais Auklas keramikas kultūras izplatības areāls

Auklas keramikas kultūras un kaimiņos esošās Bādenes un Bedru kultūras areāli 3. gadu tūkstotī p.m.ē.

Auklas keramikas kultūra (angļu: Corded Ware culture, vācu: Schnurkeramik-Kultur) bija 3. gadu tūkstotī p.m.ē. plašā Eiropas līdzenumu daļā dominējusī jaunā akmens laikmeta (neolīta) iedzīvotāju kultūra, ko tradicionāli saista ar indoeiropiešu pirmvalodās runājošo tautu migrāciju no Bedru kultūras areāla Ukrainā uz Viduseiropu un Ziemeļeiropu. Auklas keramikas kultūras izplatības areālā pakāpeniski izveidojās ģermāņu valodas (Baltijas jūras rietumu un dienvidu piekrastē), baltu valodas (austrumu piekrastē), slāvu valodas (Dņepras baseinā), ķeltu valodas un romāņu valodas (Viduseiropā).

Vidusjūras piekrastē un Rietumeiropā tajā laikā mita basku un ligūru priekšteči, bet Ziemeļeiropas tundrā — sāmu priekšteči.

Nosaukums

Auklas keramikas kultūras nosaukums cēlies no rievotiem auklas iespieduma rakstiem uz māla traukiem, kas principiāli atšķīrās no iepriekš izmantotajiem ķemmes un bedrīšu rakstiem. Pirmais šo nosaukumu jau 1883. gadā ierosināja lietot vācu arheologs Frīdrihs Klopfleišs (Klopfleisch). Šīs kultūras Ziemeļeiropas variantu dēvē par kaujas cirvju kultūru (Battle Axe culture) vai laivas cirvju kultūru (Boat Axe culture), jo šādas formas cirvjus bieži apglabāja vīriešu kapos kā varas simbolu.

Kultūras iezīmes

Apbedījumi parasti savrupkapos zem uzkalniņiem, mirušie guldīti uz sāniem ar saliektām kājām. Sievietes apglabātas ar galvu uz austrumiem, bet vīrieši ar galvu uz rietumiem, tomēr vienmēr ar seju uz dienvidiem. Apmetnes atrastas samērā reti, kas vedina uz domām par nomadu dzīvesveidu. Tomēr ir norādes par attīstītu zemkopību un lopkopību. Kā galvenais vīriešu darbarīks un ierocis izmantots akmens cirvis-āmurs. Dzintars izmantots kā kulta akmens.

• 
  Laivas cirvis no Gotlandes
• 
  Latvijā atrastie akmens cirvji
• 
  Auklas keramikas bļodas no Dienvidzviedrijas

Ģenētika

Ģenētiskās analīzes rezultāti 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Igaunijā un Vācijā dzīvojušajiem cilvēkiem. Anatolijas neolīta (AN) ienācēju komponente, seno Rietumu mednieku-vācēju (WHG) komponente un Kaukāza mednieku-vācēju (CHG) ienācēju komponente.

2021. gadā publicēts Viduseiropas arheoģenētisks pētījums liecina, ka agrīno Auklas keramikas kultūras iedzīvotāju genoms veidojies, sajaucoties Lodveida amforu kultūrai piederīgām sievietēm ar Bedru kultūras vīriešiem. Apmēram 5–15% no pētītajiem indivīdiem ģenētiski bija līdzīgi Latvijas vidējā neolīta ("Latvia_MN-like") vai Ukrainas neolīta iedzīvotājiem.

Apakšgrupas

Auklas keramikas kultūras reģionā var izdalīt trīs homogēnākas apakšgrupas:

• Ziemeļu apakšgrupa, kas aptvēra Baltijas jūras un Ziemeļjūras piekrasti tagadējās Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ziemeļpolijas, Ziemeļvācijas, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Nīderlandes teritorijā. Tiek saukta arī par "Savrupkapu kultūru" vai "Kaujas cirvju kultūru".
• Dienvidu apakšgrupa, kas aptvēra tagadējās Polijas, Vidusvācijas un Dienvidvācijas, Šveices, Austrijas, Čehijas un Slovākijas teritoriju. Klasiskais Auklas keramikas areāls.
• Austrumu apakšgrupa, kas aptvēra tagadējās Baltkrievijas, Ziemeļukrainas un Rietumkrievijas apgabalus. Tiek izdalīta Vidusdņepras kultūra un Fatjanovas-Balanovas kultūra.

Auklas keramikas kultūras apmetnes Latvijā

Baltijas valstīs un Somijas dienvidrietumos šī kultūra nomainīja ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras Baltijas variantu — Narvas kultūru. Ienācēji izveidoja samērā mazskaitlīgu sabiedrības virsslāni, kas vairāku gadsimtu laikā Somijā, Igaunijā, Vidzemē un Ziemeļkurzemē saplūda ar iepriekšējo kultūru un vēlāk pārņēma Baltijas somu valodas, bet uz dienvidiem no Daugavas izveidojās baltu valodas.

Mūsdienu Latvijas teritorijā ir atrastas vairākas šīs kultūras apmetnes ar raksturīgajiem māla traukiem (kausiem, amforām, bļodiņām) ar auklas vai skujiņas rotājumiem, kaula un dzintara rotām, četrstūra stabu celtnēm. Ievērojamākās apmetnes:

• Aboras apmetne Lubāna līdzenumā,
• Lagažas apmetne Lubāna līdzenumā,
• Rutenieku apmetne Iecavas pagastā Zemgalē,
• Lejasbitēnu apmetne Daugavas labajā krastā pie Aizkraukles,
• Dvietes apmetne Daugavas kreisajā krastā, Augšdaugavas novadā Sēlijā
• Kreiču apmetne Austrumlatgalē pie Ludzas

Literatūra

• J.P. Mallory: In Search of the Indo-Europeans: Language, Archaeology, and Myth. Thames & Hudson, London 1991. (Repr.) ISBN 0-500-27616-1 (angliski)
• J. P. Mallory, "Corded Ware Culture", Encyclopedia of Indo-European Culture, Fitzroy Dearborn, 1997. (angliski)
• Andrew Sherratt, "Cups that cheer". In: ders, Economy and society in prehistoric Europe: changing perspectives. Princeton, Princeton University Press 1997. (angliski)
• Robert S.P. Beekes: Comparative Indo-European Linguistics. An Introduction. Benjamins, Amsterdam 1995. ISBN 1-55619-505-2 (angliski)

Ārējās saites

• The transition from the Copper Age to the Early Bronze Age at the north-western edge of the Carpathian basin Volker Heyd & Francois Bertemes 2002
• Corded Ware Culture Sites in North-Eastern Estonia Aivar Kriiska
• Martin Furholt: Absolutchronologie und die Entstehung der Schnurkeramik. In: jungsteinSITE (vāciski)